Par Jāņa Atklāsmes gr. 11. nod. — “Es jums vispirms darīšu aptveramu, ka Manā mācībā un Manos vārdos ir vēl daudz vairāk labuma un svētības, ja pēc tiem dzīvo, nekā ja jūs varētu iztulkot visus Jāņa pareģojumu dusmu kausus. Tik daudz Es jums varētu teikt, ka zeme kopā ar visu cilvēci ir iegrimusi nodalīšanas procesā. Un ka viss, kas drīzumā notiks, ir gan aprakstīts šajos pareģojumos, taču netiks pepildīts tādā veidā, kā jūs to vēlētos izskaidrot.
“Saīsināt dienas” nozīmē — tieši Mana vārda izplatīšanas dēļ — paātrināt Zemes attīrīšanu no viņas sliktajiem elementiem, kas notiek jau ilgāku laiku; jūs aizvien lasāt arī par “Antikristu”.
Lielākā daļa iedomājas, ka tas ir kāda personība. Ja viņi aplūkotu pasauli uzmanīgi, viņi atrastu diezgan daudzus “Antikristus”, jo patiesi Kristus vai Manas mācības sekotāji ir diezgan nedaudzi, un arī tie vēl pa lielai daļai nav tādi, kādiem viņiem būtu jābūt.
Īstais “Antikrists” ir vispārīgi valdošā kārība pēc pavisam citām lietām, nekā sludina Mana mācība. Tā ir tik daudzu cilvēku valdošā tieksme, kur strādā tikai galva un sirds ir nolādēta uz klusu ciešanu. Tā jums būtu jāpieņem “galva” vai aprēķinošais saprāts (kā garīgs princips) par “Antikristu”, kurš jau sen uz Zemes dara savus nedarbus un ar pavedinošiem pamatojumiem grib izskaidrot cilvēkiem, ka tikai tas, ko saprāts var aptvert un apgaismot, ir patiess. Bet tas, ko jūt vai nojauš sirds, ir tikai uzbudinātas fantāzijas ātri pārejošas miglas bildes!
Tāpēc materiālistu mācība ir kā pēdējā saprāta-gudrības pakāpe. No turienes pat arī tieksme pēc baudas un pēc līdzekļiem, ar kuriem varētu sevi apmierināt. No turienes arī visa cēlā, labā un cildenā nicināšana, no turienes arī “zināšanas un nekāda ticība”! Un tomēr, cilvēki aizmirst, ka Es reiz teicu: “Visas jūsu zināšanas ir nepilnīgas!”
Visi šie attēli Jāņa Atklāsmes grāmatā ir garīgi attēli — tās ir valdošās epidēmiskās gara slimības, kuras valda un izmanto cilvēkus. Lai šo atklāsmi gribētu atšifrēt, cilvēkam ir jāiedomājas daudz augstāks skatu punkts, nekā tāds, uz ko viņš pašlaik ir spējīgs. Viņam jāskatās un jāsaprot no Mana skatu punkta uz šīs Zemes ķermenī ieslēgto dvēseļu garīgo, iekšējo pasauli. Viņam ir jāredz, kā mainās garīgais virziens, kā Es tad to izmantoju Saviem nolūkiem un kā tiek sasniegts Mans lielais mērķis, nevis tas, ko cilvēki vēlētos saniegt!
Ja viņš var sevi pacelt uz šo skatu punktu, tad viņš arī aptvers, ko nozīmē “Viņi nogalināja praviešus un atstāja tos trīs ar pusi dienas guļam uz ielas”. Tas nozīmē: Kad cilvēce dzirdēja Manu izvēlēto mācīšanu, tā negribēja to pieņemt un izsmēja Manus rakstītājus un kalpus, vai uzskatīja viņus par neesošiem, par mirušiem. Tā noraidīja Manu mācību un atstāja to guļam uz “publiskās ielas”, tai neticot, bet arī to galīgi neatmetot. Līdz pēc īsa brīža (simboliski trīs ar pusi dienas) patiesība tomēr atkal uzvarēja vai par mirušu uzskatītā mācība atkal kļuva dzīva, un meklēja savu dzimteni tur, no kurienes bija nākusi, t.i. uzkāpa pie Manis.
Kurš aptver šo vārdu jēgu, t.i., ko tie garīgi nozīmē, viegli izdibinās, ko nozīmē “pilsēta Bābele” vai “garīgo maldu vieta”.
Kurš nododas Manās rokās, var mierīgi noskatīties uz visu, kam labpatīk notikt. Tad viņš zina, ka tas nāk par labu bērniem, kuri ir apmaldījušies. Kad viņš no Maniem vārdiem izlasīs, ka šādi pasaule nevar pastāvēt, jo Es to neradīju šādam nolūkam, tad viņš arī aptvers, ka Man ir atkal jānāk, lai vismaz izglābtu to, ko vēl var izglābt! Tāpēc arī viņam nav jātiecas ne pēc kāda cita mērķa, kā sevi sagatavot, lai viņš būtu cienīgs būt par Manu “bērnu”, un nevis kopā ar pārējiem mēsliem tikt nomazgātam un izdeldētam no Zemes!”
— Pierakstījis G. Maijerhofers, 1871