Atbilde dažiem jautātājiem, kas nav īsti droši, vai tas ir Jēzus, kas runā caur Lorberu, Duddi un citiem Vārda nesējiem. — “Mans bērns, tu esi pavisam apmulsis un jautā Man tagad caur šo kalpu — vai Es, tavs vismīļākais Jēzus esmu vienmēr viens un tas pats, kas izpaužos caur Saviem bērniņiem kā caur J. Lorberu, B. Duddi, caur šo Manu bērnu un atklājos arī tevī un gribu dzīvot jūsos visos?
Atbildi Es jau esmu devis tev pašam tavā sirdī, bet tavs prāts ir vēl patreizējās dzīves grēku dvingas jeb pasaules apmiglots, un tādam bērnam ir vēl grūti saklausīt sevī tīri un skaidri Manu Atbildi. Arī šis Mans kalps, caur kuru Es patlaban ar jums runāju, vēl nespēj pilnīgi un skaidri uztvert Mani, jo atkal un atkal caur grēka darbiem notiek viegli izkropļojumi, satraukumi, tas ir — prāta filtrēšanas mēģinājumi, un tādās reizēs uzreiz prātam rodas iespēja iejaukties. Taču lielāko filtrēšanas funkciju, kas Manu Balsi sirdī gandrīz noindē, šis Mans kalps ir atmetis jau pirms daudziem gadiem, un tādēļ Man ir iespējams viņu izmantot zināmiem uzdevumiem. Un šāds plāns, Mans mīļais bērns, Man ir arī ar tevi un ar daudziem citiem Maniem bērniņiem. Taču tikmēr, kamēr jūs meklējat mierinājumu pasaulē, šajā grēku pasaulē, kamēr jūs kašķējaties, kamēr esat neticīgi, šaubāties, kamēr jūsos eksistē šis pasaulīgais mierinājuma reflekss, nekad jūsos nebūs drošības, vai tā ir Mana Balss jūsos vai pretinieka.
Tad nu Es saku tev un citiem jautātājiem — atbrīvojieties no tieksmēm, kas jūsos dara stipru pasaulīgo! Jau sen Es esmu jūs brīdinājis un rādījis jums, kas notiek, ja pacieš sevī elles sērgas dvašu un, sasniedzot zināmu gatavības pakāpi, tomēr neatmet dzimumsatiksmi vai lolo sevī citas ķermeņa baudas. Ak jā, Mana Balss, Es darbojos jūsos gan pastāvīgi, bet cik no tā pielaiž jūsu vēl lielākoties pasaulīgi darbīgais prāts, kādu daļu no Manis nākošā pielaiž jūsu apziņa? Un tā tas ir vēl ar tevi un ar ļoti daudziem citiem Maniem uzticīgajiem, kas Manas Atklāsmes gandrīz vai no galvas zina, un tomēr ir tikai nedaudzi, kuriem Es varu skaidri atklāt Savus Mīlestības Darbus. Nav jājautā, vai pareizs ir tikai Lorbers vai Dudde, vai Es arī tagad tiecos pie Saviem jaunākajiem uzticīgajiem, bet jautājums ir tikai un vienīgi tāds, vai jūsu pašu sirdīs ir Mīlestība no Manis, kas to visu darītu par patiesību jūsos un caur jums. Tas ir jūsu jautājums un jūsu mīlestības darbi, kuri izšķir, kas ir pareizi, kas saskan. Un, ja kāds bērniņš arī spēj uztvert Patiesību Lorbera darbos, tad tas vēl tālu nenozīmē, ka viņam būs arī gatavība jeb briedums pielietot dzīvē Manas Mīlestības Patiesības. Jo tagad Es neesmu vairs Tas, kas diktē jums pamatpatiesības Lorbera vai Duddes darbos; tās jums ir jau sen iedotas un ir pazīstamas. Tagad Es nāku, lai redzētu, kā jūs strādājat ar Maniem Darbiem, kā jūs tos pielietojat un vai tie jūsos ir augšāmcēlušies par dzīvību, lai Es varētu dzīvi jūsos darboties.
Un arī tu, Mans mīļais dēls, … pārāk reti esi spējīgs ar Manu materiālu, ko Es tev un jums visiem esmu dāvājis garīgā šķirsta būvēšanai, apieties saudzīgi. Tu un jūs šo materiālu joprojām pametat uz būvlaukuma guļam krustām šķērsām, un prasiet no Manis, lai Es to kārtotu, lai Es parādītu un dāvinātu jums visu, bet paši jūs izvairāties uzsākt pilnu mīlestības dzīvi.
Patiesības, Mans mīļais dēls, kuras tu meklē, šīs patiesības ir tikai un vienīgi mīlestības darbi, kas rodas mīlestībā uz Mani un uz Mani jūsu tuvākajos. Tā jūs savāksiet gaismu punktiņu pēc punktiņa un atzīsiet Manas Mīlestības Patiesību jūsos un citos un iemācīsieties atšķirt tumsu no gaismas. Es, Mans mīļais bērns, likšu Atbildes tev pašam sirdī, kā Es to daru jau vairākus mēnešus ilgi. Bet, ja tu nespēsi noturēt Mani savā tuvumā, ja nespēsi atteikties no tevi Man atraujošajām tieksmēm, ja tava mīlestība uz Mani vēl pārāk vārguļos, tad tu nesapratīsi Mani savā sirdī pareizi, tad tava paša griba, tavs personīgais labais, tava paša sapratne nepieļaus Man dot tev Vārdus pret tavu personīgo mīlestību. Un tad sākas ciešanu stāvoklis, kurā atrodies tu un daudzi citi. Un tas būtu pavisam vienkārši, Mans mīļais bērns.
Ja tu Mani meklēsi, tu atradīsi. Tu Mani atradīsi savā sirdī, kur Mana Mīlestība tevi sasilda un liek tev būt priecīgam. Mani nevar atrast pamācībās, Manis nav aizstavēšanās vai attaisnošanās degsmē un trakumā vai pat citu cilvēku nosodījumā. Mani var atrast tikai savā sirdī, tur, kur jau ļoti bieži tu Mani esi sastapis. Redzi, Mans dēls, tu staigā Lorbera pēdās un dzīvo tuvu tām vietām, kur ir uzturējies tavs lielais paraugs, tu esi vēl pilnīgi šī darba (Lorbera) sasaistīts un neesi brīvs. Ja tev blakus nostātos Mans Lorbers, lai tev izskaidrotu tavu kļūdīšanos, tad tu viņu, kuru mīli kā savu lielo paraugu, konsekventi sūtītu prom, jo tu, tāpat kā daudzi citi, būvējat sev personīgu priekšstatu. Kad Es nākšu, Mans bērns, kad Es nākšu, Es nākšu tikai Mani mīlošā sirdī. Un kas gan bez Manis un tā, kam pieder Mana Mīlestība, spēj spriest par to, vai kādā Manā uzticīgajā mājo Mana Mīlestība, tas ir — Es pats? Ja šādi pētošajam pašam savā sirdī nav Manas Mīlestības, tad viņš atradīs tikai to, ko lielākoties viņš redz sevī, un tas ir — šaubas, kašķis, strīdēšanās tieksme, pamācīttrakums, neīstā pazemība un bērnišķīga sacelšanās, pieprasot, lai Es, Pats Dievs, padotos šāda bērna gribai! Taču tas nevar notikt, jo runa ir tikai par to, vai Mana Dzīvība drīkst piepildīt Mana bērna dzīvību, bet nevis, lai kāda bērna dzīvība piepildītu Manējo, jo tas nozīmētu ielaist Manī elli, kas nevar notikt.
Tā, Mani bērni, ievērojiet labi — daudziem no jums nav daudz saprašanas, jo tie joprojām šī Laika Vārdu mērī ar tā Vārda cirkuli, kuru Es esmu devis pirms gadu simtiem. Cik ilgi vēl jūs gribat tikai mērīt un izvairīties beidzot taču sākt dzīvot mīlestības dzīvi?! Šo Vārdu Es nesaku tikai Savam šaubu pilnajam dēlam, bet gan ļoti daudziem, kas Mani meklē tur, kur savā laikā to darīja arī esēņi, un, proti, paši savos priekšstatos, paši savos semināros, pašu sastrādātajos priekšlasījumu kalnos, savās alās. Bet arī tur Es nāku pie jums, Es nāku Savos bērniņos, bet nevis caur jums pie Saviem bērniņiem. Un ievērojiet, jūs pazīstat Manas Atklāsmes, pie Manis atnāca pat lielie esēņu ordeņa pārstāvji — lai jums jūsu esēniskā ievirze nekļūst par samaitāšanu! Atmetiet to! Un tu, Mans dēls F., kas atrodies šīs kustības pašā sākumā un vēl tikai viegli esi pretinieka savaldzināts, atzīsti beidzot, ka jautājums par šo sievieti ir arī pārbaudījums tev un tev nebūtu jāķīvējas ar Mani kāda cilvēka dēļ. Pirmo vietu rangu tabulā vienmēr dod Man, tad tu būsi pietiekami stiprs arī attiecībās ar sievieti. Bet, ja tu neuzticēsies Manai Mīlestībai, tad tev arī nekad netiks uzticēta neviena sieviete, katrā ziņā neviena, kas spētu tevī mīlēt Mani.
Un šis ir galvenais punkts, uz ko klūp šie taisnīguma fanātiķi — pret bērniņiem, kas balstās uz Lorbera vai Duddes darbiem — un tiem nevar tikt uzticēta neviena sieviete. Citiem vārdiem: Es pats nevaru tiem atklāties, jo viņi atstumj sevi no Manis ar savu cīņu, pašlabumu, personīgo gribu un tieksmi strīdēties. Arī Saulam vispirms bija jākrīt, lai varētu tikt uzņemts! Uzņemiet cits citu, mīliet, atveriet savas sirdis un ļaujiet vairs tikai Man jūs pamācīt un nemāciet vairs cits citu!
… Āmen. Tavs un jūsu Tēvs Jēzus. Āmen.”
— Saņēmis kāds Kunga kalps 2.08.2006, Vācijā