Kas ir baznīca?

Saki to bērniem un saki to visiem, vienalga, kādas reliģijas viņi būtu — vai romieši, vai protestani, vai jūdi, vai turki, vai brāmas, vai tumši pagāni, vārdu sakot — lai visiem tas būtu sacīts: zemes virsū ir tikai viena patiesa baznīca, un tā ir mīlestība uz Mani Manā Dēlā, bet tas jau ir Svētais Gars jūsos, un tas jums sevi dara zināmu Manā dzīvajā vārdā, un šis vārds ir Dēls, un Dēls ir Mana mīlestība un ir Manī, un Es Viņam spiežos pilnīgi cauri, un mēs esam viens, un tā es esmu jūsos un jūsu dvēselē, kuras sirdī ir mans mājoklis, ir vienīgā patiesā baznīca zemes virsū. Vienīgi viņā ir mūžīgā dzīvība un vienīgi viņa dara svētu.


Jo, redzi, Es esmu Kungs pār visu, kas te ir! Es esmu mūžīgais un varenais Dievs, kā tāds Es esmu arī jūsu svētais un mīlestības pilnais Tēvs. Un tas viss Es esmu Vārdā, bet Vārds ir Dēlā, un Dēls ir mīlestībā, un mīlestība ir likumā, un likums jums ir dots. Ja jūs to ievērojat un pēc tā darāt, tad esat to sevī uzņēmuši; tad tas jūsos kļūst dzīvs, jūs paceļ un dara brīvus, un tad jūs vairs neesat zem likuma, bet tam pāri žēlastībā un gaismā, kas viss ir mana gudrība.


Un tā ir svētlaime jeb Dieva valstība jūsos, jeb vienīgā svētu darītāja baznīca zemes virsū, un nevienā citā nav mūžīgās dzīvības, kā tikai šajā.


Vai gan jūs domājat, ka Es mājoju mūros vai ceremonijās, vai lūgšanā, vai godāšanā? Ak, nē, jūs ļoti maldāties, jo tur Es nekur neesmu, bet vienīgi — kur ir mīlestība, tur arī Es esmu, jo Es pats esmu mīlestība jeb dzīvība. Es dodu jums mīlestību un dzīvību un savienojos tikai ar mīlestību un dzīvību, bet ne ar matēriju jeb nāvi.


Jo tāpēc es esmu nāvi uzvarējis un paradījis Dievību sev padevīgu, lai Man būtu visa vara pār visu, kas še ir, un lai mana mīlestība valdītu mūžīgi un darītu dzīvus visus, kas tai ir padevīgi.


Un vai gan jūs domājat, ka Es jūs gaidīšu nāvē, kamēr Es taču pats esmu dzīvība?! Tāpēc vispirms ejiet patiesajā baznīcā, kurā ir dzīvība, un tikai tad — nedzīvajā, lai tā kļūst dzīva caur jums!


— No J. Lorbera “Dieva mājturības”


*


Kas pie cilvēka iztaisa debesi, tas pats iztaisa pie viņa arī baznīcu; jo kā mīlestība un ticība iztaisa debesi, tāpat mīlestība un ticība iztaisa arī baznīcu. Tāpēc arī no tā, kas sacīts agrāk par debesi, ir skaidrs, kas ir baznīca.


Baznīca, kā saka, ir tur, kur atzīst Kungu, un kur ir Vārds; jo būtiskais baznīcā ir mīlestība un ticība uz Kungu no Kunga, un Vārds māca, kā cilvēkam jādzīvo, lai mīlestību un ticību no Kunga uzņemtu.


Lai būtu baznīca, ir jābūt mācībai no Vārda, jo bez mācības Vārds nav saprotams. Tomēr mācība vien baznīcu pie cilvēka neiztaisa, bet gan dzīve pēc tās. No tam iznāk, ka nevis ticība vien iztaisa baznīcu, bet ticības dzīve, kas ir darbīgā mīlestība. Īsta [baznīcas] mācība ir darbīgās mīlestības un reizē arī ticības mācība, bet ne ticības mācība bez darbīgās mīlestības mācības. Jo darbīgās mīlestības un reizē arī ticības mācība ir dzīves mācība, bet ticības mācība vien bez darbīgās mīlestības mācības nav dzīves mācība.


Kas stāv ārpus baznīcas, un atzīst vienu Dievu, un pēc savas reliģijas dzīvo zināmā darbīgā tuvākmīlestībā, tie stāv gara kopībā ar tiem, kas pieder pie baznīcas; jo neviens, kas tic Dievam un ved labu dzīvi, neiet pazušanā. No tam skaidrs, ka Kunga baznīca ir it visur visā pasaulē, lai gan sevišķi tā ir tur, kur atzīst Kungu, un kur ir Vārds.


Ikviens cilvēks, pie kura ir baznīca, top glābts; bet ikviens, pie kura baznīcas nav, ir pazudis.


— No E. Svedenborga “Jaunās Jeruzalemes un tās debišķīgās mācības”


*


Bet, ja jūs gribat pie sevis kādu Dievam tīkamu namu, tad uzbūvējiet slimnīcu slimajiem, paralizētajiem, invalīdiem, sakropļotajiem, aklajiem un mēmajiem; uzbūvējiet māju nabaga atraitnēm, bāreņiem un arī māju svešiem nelaimīgajiem, pilnīgi neatkarīgi no tā, kādi tie arī nebūtu. — Laodiķiešiem 3:13


— No Pāvila vēstules Laodiķejas draudzei


*


Baznīca, kuru Es pats uz zemes esmu nodibinājis un kura arī pastāv kā īstā “Kristus Baznīca”, ir patiesi ticīgo savienība, to, kas dzīvi tic, tātad nav tikai nedzīvi kristieši, t.i. kādas baznīciskas organizācijas — lai kāds vārds tai arī nebūtu — piederīgie.


— Berta Dudde, nr. 7383

Top.LV