Mani mīļie bērni! Tā ir Mana atnākšana, kas šodien kristīgā baznīcā tiek sludināta un formālā veidā ieteikta, tā kā klaustītāji jau iepriekš zina, ko viņi šodien dzirdēs; tā gan ir pa lielākai daļai gudra runāšana par visu cilvēci, ka lai tā Mani cienīgāk neuzņem. Un tā ir pilnīga patiesība; bet kaut arī ārīgā ziņā būtu kas vairāk noticis, tad tomēr sirdī trūkst patiesas uzņemšanas svinīgums; tur Es gribu valdīt katrā cilvēkā; jo vienīgi šo vietu Es esmu Sev izredzējis Savai nākšanai, tā lai top skaidri iztīrīta no visiem tiem netīrumiem, kas caur sātana viltību tur ir iekļuvuši, tad Es tur ienākšu.
Un kā Es pie Savas ienākšanas Jeruzālemē izsūtīju iepriekš divus mācekļus, lai atved ēzeļa mātīti, uz kuras Es uzsēdos, un tiem ļaudīm caur slepenu iespaidojumu devu atzīt Savu varu, ka viņi Mani godināja, tāpat Es esmu visiem, kas saucas par kristīgiem, piesūtījis divus sulaiņus, kas pastāv iekš Gara un mācības, kas viņiem dara to zināmu, kas priekš Manas nākšanas ir vajadzīgs. Ēzeļa mātīte ir patiesās pazemības attēlojums, kuru Man pretim vajag labprātīgi atnest; tā ir tāda nodošanās, pēc kuras tad Es kā Ķēniņš pie tiem parādos, kas Mani tā godina.
Tā arī jums vajag arvien atkal un atkal no jauna šo patieso sirds pazemību Man pretī nest; jo tur priekš jums arvien atkal ir tās briesmas, ka jūs tad, kad jūs Manu tuvumu drīkstiet sajust, labprāt paceļaties augstāk par jūsu tuvākajiem, un domājiet, ka jūsu cienība ir sagādājusi jums priekšrocības.
Ak mīļie bērni, ja Ea ar jums gribētu izrēķināties, tad jūs bieži vien tālu zem tiem stāvētu; jo pie Manis nāk viss uz svaru kausa, arī viss audzināšanas ceļš; apdomājiet, cik daudz jūs esat jau iepriekš saprašanas, atzīšanas un pamācības ziņā saņēmuši; jums ir bijuši bieži priecīgi, bieži rūgti piedzīvojumi, kas jūs spiež pēc Manis jautāt.
Turpretim citiem taisni tas laika brīdis vēl nav pienācis, kur viņi Manu saucienu ievēro, un Manai pacietībai un gudrībai te vajag nogaidīt, līdz kamēr viņu griba pēc Manis vairāk ilgosies; bet bērna tiesības tomēr arī viņiem ir aiztaupītas. Es nāku arī pie viņiem, un Mana vilcināšanās priekš viņiem bieži ir par labu; par to viņi tad satver Mani jo dedzīgāk, kad viņi Mani ir atraduši, pēc tam, kad viņi iepriekš pa gariem apkārtceļiem bija maldījušies.
Es esmu gatavs vienmēr un visur nākt; arī pie jums Es arvien vairāk ilgojos, kaut varētu ieiet, nevien kā Mācītājs un iepriecinātājs, bet kā Valdnieks un Tēvs, un ar visām Savas būtības īpašībām, ka lai arī par jums visā patiesībā varētu sacīt: Tie ir Dieva bērni attiecībā uz mīlestību, patiesību, taisnību, lēnprātību, pacietību, un patiesu pazemību.
Tādēļ lūdziet pēc Manas nākšanas savas sirdīs ikdienas vairāk, ka lai jūs netieciet pievilti ar cerību uz ārēju nākšanu, kurai būtu maza nozīme priekš tiem, kas Mani garīgi skata tādā ziņā, ka viņiem Mans attēls domājot un strādājot stāv acu priekšā, kur viņi Manu balsi sadzird, un kur viņiem sekošana Jēzum un Jēzus atdarināšana top par prieku. Āmen. — To saka jums Tas pats.
— 1. decembrī, 1878. g. caur Jakobu Lorberu