Par Jāņa ev. 4:23. — Mīļie bērni! Es reiz teicu samariešu sievai: “Bet tā Kunga Stunda nāk un jau tagad ir, kad īstenie pielūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā; jo Tēvs tādus arī meklē, kas Viņu tā pielūdz.”
Pirms Es kļuvu par miesu un asinīm, lai Saviem radītajiem bērniem varētu tuvoties, Es biju viņiem bīstams varas nesējs, svēts un taisns soģis, un nepieejams, ko visvairāk sajuta tie, kas sevī vēl juta dievišķu tieksmi, un tādēļ meklēja nākt savienībā ar kādu augstākas kārtas būtni, kas jūsu valodā ir apzīmēta ar vārdu “Dievs”. — Lai šo attālumu novērstu, Es ietērpos cilvēka tērpā, lai tā Man būtu iespējams vārdos un darbos parādīt cilvēkam Savu lielo mīlestību, lai tā viņi mācītos Manī pazīt svēto Tēvu.
Mani Manā tuvumā atrodošies mācekļi gan sajuta Manu dievišķību, bet caur daudzām vajāšanām, kuras Man bija jāizcieš, un kurām Es bez pretošanās padevos, arī viņi tika savā ticībā bieži padarīti šaubīgi, tāpēc ka arī viņiem vēl pilnīgi trūka tās mīlestības, kas visu panes un pacieš. — Viņus arvien vēl vajadzēja ar brīnumiem stiprināt, tādēļ, ka arī viņus sagaidīja visai liels un grūts krusta ceļš, kuru Es viņiem pēc Savas dziļās gudrības un mīlestības nevarēju noņemt, kā tas ir arī vēl šobrīd.
Jo kā augļu nobriedināšanai ir vajadzīgs liels saules karstums, tāpat garīgo pieaugšanu vajag veicināt ar krustu; bet tas ir pavisam dažāds, un pastāv pa daļai no redzamām un pa daļai no iekšējām bēdām; dažam šis krusts ir jānes vairāk jaunībā, dažam tikai vecumā. — Šis nokārtojums ir mīlestības nokārtojums no Manis kā Tēva. Šis vārds ir no liela svara Maniem sekotājiem, tādēļ viņi ka visu, kas no Tēva nāk, saņem ar lielāku mieru, ar lielāku paļāvību, un arī nopietnāk pārmeklē, kādēļ bieži dažs apstāklis vai stāvoklis veidojas pilnīgi pret paša labākajiem nodomiem. Jo tuvošanās Tēvam ir ar uzticību un bez bailēm; tādēļ tas ir visai svarīgi, lai Es mantotu patiesus bērnus, kas mīl Mani kā Tēvu, kas Jēzū viņiem ir parādījies; jo kad Es nākšu, tad Es gribu tikt uzņemts ar mīlestību.
Tādēļ nebīstaties! Tas laiks ir klāt, kur Manai uzņemšanai ir ceļš jāizlauž; tāpēc pasludieniet Tēvu, kā Es pats jums mācu; bet paļaujaties arī turpmāk uz Manu sargājošo varu. — Jo no jūsu ticības daudz mazāk tiek prasīts, nekā toreiz no Manu Manā tuvumā esošo mācekļu ticības, kuriem toreiz, kad viņi palika par Maniem sekotājiem, vēl nebija to pierādījumu par Manu Dievību, kā tagad jums pēc Manas augšāmcelšanās un pēc kristīgas valstības pieaugšanas; un tomēr jūs vēl esat tālu aiz viņiem atpakaļ palikuši, kā pašaizliedzībā, tā tanī drosmē, ar kādu viņi savu iekšējo pārliecību apliecināja. Viņi nebaidījās nekādu nozākājumu, nekādu zaudējumu, pat viņu dzīvība tiem nebija par daudz, lai to par Mani nodotu.
Te nu jūs varat Man iebilst: “Tu taču gribi, lai mēs vēl paliekam slepenībā,” — un Es jums saku: Tikai tamdēļ, ka jums vēl nevienam nav tādas mīlestības, kāda bija Maniem apustuļiem, tādēļ tad Man arī vajag pie tā sauciena palikt: Pieaudziet mīlestībā, lai jūsu lukturi aiz eļļas trūkuma neizdziest, kad līgavainis gribēs nākt! Jo Es jums saku: Tagad tuvojas tas laiks, kur Es kā Tēvs un ne kā bargs Dievs gribu būt jūsu un visu cilvēku atzīts. — Garā un patiesībā, ar sirsnīgi mīlošu sirdi jums visiem ir jānāk pie Manis, un zem šī vārda Es gribu būt visu avju Gans, jeb cilvēces Tēvs! Āmen.
— 25. martā, 1881. g. caur Jakobu Lorberu