Kungs: “Atkal tuvojas nedēļa, kad kristīgā pasaule nopietnāk domā par Mani, tikai, protams, citādā veidā, nekā Es to būtu vēlējies un savādāk, nekā Es norādīju Savu zemes gaitu laikā. Taču — atstāsim to tagad! Bet tas tomēr notiks tā, kā Es to vēlos, — vēl jo vairāk tāpēc, ka jau kādu laiku nepieciešamie priekšnoteikumi attiecībā uz garīgo ir izpildīti, un beidzot tas ļauj spīdēt gaismai tur, kur līdz šim ir valdījusi tumsa.
Tā arī jūs, Mani bērni, šīm atceres dienām tuvojoties, atcerieties Vārdus, kurus Es jums esmu devis agrākos laikos. Daži ilgojas pēc jauniem Vārdiem, lai gan tiem vēl vajadzētu gaidīt labākus rezultātus pašiem sevī un ieiet dziļāk sevī, lai novērtētu, cik labi ir izpildīti uzdevumi, kurus Es esmu devis iepriekšējā Vārdā. Bet, tā kā Es esmu Mīlošais Tēvs, kas ļoti labi zina, ar cik vājiem bērniem Viņam ir darīšana, tad tā vietā, lai liktu jums pašiem to izstāstīt Man, Es ļaušu jums pierakstīt jūsu t.s. „galveno grēkūdzi“. Iespējams, ka tā dažs izliks apskatei savas galvenās vainas, jo Es netaisos atstāt neievērotu un klusumā pat kaut vienu no tām.
Redziet, nākamā nedēļa atgādina jums divas lietas: pirmā — Manas pazemības, lēnprātības un visu ietverošās un visu piedodošās mīlestības paraugs; otrā: Mans lielais Upuris, kuru Es kā Dievs Cilvēka formā atnesu jums, lai neļautu jums nogrimt kārīgo dzīvnieku līmenī, bet ļautu jums saglabāt jūsu garīgo cieņu, lai jūs, atbilstot Manai līdzībai, varētu kļūt par tiem, par kuriem Es jūs esmu radījis! Atbildot uz pirmo, ir jāatbild uz jautājumu: „Kā un cik tālu jūs esat sekojuši Manam piemēram, kā jūs esat uzturējuši savu tuvākmīlestību, kā jūs esat praktizējuši lēnprātību, piedošanu un mīlestību?“
Tagad ikvienam ir jāieskatās sev „krūtīs“, ir jāeksaminē sevi, un, kad ir atrasta galvenā vājība, tad tā ir jāizlabo! Jo, ja Man būtu jāsāk jums uzskaitīt jūsu vājības, tad jūs varētu būt droši, ka izskatītos ļoti slikti. It neviens — un šeit nav neviena izņēmuma — nav tas, kam viņam būtu jābūt vai tāds, kādu Es varētu viņu gribēt redzēt pēc tik daudz Gaismas, cik Es jums esmu dāvājis līdz šim. Es visur redzu nepacietību, neīsto atgriešanas dedzību, nevajadzīgu pļāpīgumu un priecīgu svešu vājību atsegšanu. Patiesi, šīs nav Manu mācekļu īpašības.
Visu nākamo nedēļu jūsu priekšā būs vislielākās pašaizliedzības, vislielākās pacietības un vislielākās mīlestības tēls, un cik maz jūs esat dzīvojuši un darbojušies saskaņā ar to! Lai gan Es reiz esmu teicis: „Kas ir ar tīru sirdsapziņu, lai ņem pirmo akmeni!“, jūs bieži, paši sirdsapziņā netīri, esat pakļāvuši īstam akmeņu lietum citus, kas ir kļūdījušies, un nepielūdzami esat viņus zākājuši un lamājuši, lai gan tiem vajadzēja tikt paceltiem ar maigu roku. Uz krusta Es teicu: „Tēvs, piedod tiem jo tie nezina, ko dara!“ Kad jūs esat tā runājuši? Redziet, izmeklējiet sevi tā tikai sirdī, un jūs šausmās nodrebēsiet, cik daudz melnu pleķu tur ir redzams un cik daudz netīru lapaspušu ir atrodams jūsu dzīves dienasgrāmatā.
No visa tā, ko jūs no Manis esat uztvēruši līdz šim, ir pilnīgi skaidri redzams, kā jums vajag domāt, dzīvot un rīkoties, un nemaz nav nepieciešams pastāvīgi atkārtot vecos vārdus jaunā veidā. Jūs būsiet jau uztvēruši, ka Mana Vārda lasīšanas un dzirdēšanas vien ir par maz, lai būtu Manas Personas sekotāji. Jums ir jāzina, ka gadījuma nodošanās vai sajūtu pacēluma vien vēl nepietiek, lai kļūtu par Maniem bērniem, bet — ir nepieciešama pastāvīga skatīšanās uz Mani, pastāvīga atcerēšanās, ka ikkatrs sirdspuksts jums ir Manis dāvāta žēlastība, kuras necienīgi jūs tik bieži esat; ka viss labais, kas jums dzīvē nāk priekšā, ir no Manis, bet viss sliktais, kas jūs ķer, visbiežāk ir jūsu pašu vainas izraisīts. Jums ir arī jānāk pie atziņas, ka kļūt par cilvēku pēc Mana prāta nav nemaz tik viegli, un tieši tāpēc mērķa saniegšanai ir jāpieliek visi pūliņi, viss spēks. Un tomēr ar visu to viena dzīve tam nolūkam visbiežāk ir par īsu, un tādēļ viņā pasaulē, kuru jūs esat nolieguši, ar lielām grūtībam daudz kas būs jāatgūst.
Visu šo lai jūsu dvēsele tur savu acu priekšā kā attēlu un lai jautā sev — vai es esmu tāds, kāds es gribētu parādīties sava Jēzus, sava Radītāja priekšā jau tagad, jau šinī nedēļā? Un vai mana rīcība un uzvedība ir šī Jēzus, šī Mīlestības Dieva lielā upura par maniem grēkiem cienīga?
Jā, īpaši šinīs dienās jums būtu jānodarbojas ar šiem jautājumiem, jo daudzās baznīcās šinī laikā Mans līķis tiks atkal likts kapā ar visu veidu ceremonijām, kamēr Es, noguris gaidīt, otrreiz ceļos augšām, daudziem par šausmām, lai parādītu, ka nevis Man ir jākalpo viņiem, kā viņi tic, bet gan viņiem ir jākalpo Man!
Mani bērni, nelieciet Mani kapā! Nedekorējiet Manus Vārdus, kas pārstāv Mani, ar jaukiem iesējumiem, pēc tam tos mierīgi pametot guļam bibliotēku plauktos! Bet ļaujiet Kristum celties augšām jūsos! Viņš tika ielaists jūsu sirdīs, lai tur varētu kļūt dzīvs, lai arī jūsos varētu sākt mirdzēt Viņa mīlestība, Viņa pazemība un Viņa upurēties gatavība! Kamēr šīs īpašības vēl nav jūsu dzīvs īpašums, jūsu sirdīs atrodas tikai miris līķis, bet nevis silts, dzīvs Vārds, kas reiz radīja pasauli, to tagad uztur un dara garīgu, un tagad drīz atkal apgaismos visas sfēras, lai parādītu, ka, neskatoties uz visām mahinācijām, mūžīgi dzīvos vienīgi Mana mācība un darbi, ka tie veidos mirdzošu punktu visām garīgajām būtnēm, kas, reiz izcēlušās no Radītāja, atkal atgriezīsies pie Viņa.
Dzīvojiet nākamo nedēļu šādā veidā! Jūs visi vēlaties kļūt par Maniem bērniem un vēlaties, lai Es jūs tā nosauktu. Tad parādiet sevi kā šāda nosaukuma cienīgus, un līdz ar to arī ar to saistītās svētības un laimes cienīgus, un tad Kristus celsies jūsu sirdīs augšā no kapa Savā visbrīnišķīgākajā gaismā!
Viņš svinēs jūsu un Savu dzimšanas dienu, un caur jūsu aktīvo tuvākmīlestību stiprinās jūsu mīlestību uz Dievu. Pēc tam, kad Viņš būs jūsos uzcēlies, bet jūs — jaunatdzimuši, jums būs ļauts iepazīt visas Viņa mīlestības un varas sfēras.
Tādā veidā jums vajadzētu ik gadu stāvēt Manā priekšā arvien tīrākiem un garīgi augstāk attīstītiem, un tā, pastāvīgi uzlabojoties, iet uz priekšu, līdz katra ceļš atvedīs jūs pie Manis garīgajā pasaulē, kur, protams, cīņas un ciešanas nebeigsies, tikai jūs — atbilstoši sasniegtajam līmenim — tiksiet apgādāti ar lielāku spēku un varu un, Man par apmierinājumu, spēsiet apgūt arī šo augstāko garīgo skolu.
Tādēļ, Mani bērni, esiet nomodā un lūdziet, lai jūs nekristu kārdināšanā!
Tāpat, kā reiz Olīvu kalnā Es uzsaucu Saviem mācekļiem, Es tagad saku atkal jums — uzmaniet savas visapslēptākās tieksmes un dziņas, kad tās ložņā ap jums, lai jūs nekristu! Lai tāpat kā Pēterim, nožēlojot savu noliegumu, arī jums pēc nožēlas sekotu atgriešanās darbi! Un vēl — pūlieties ar labo gribu un ar labiem darbiem darīt stipru savu apmierinātību un tā atpūtieties un stiprinieties. Neļaujiet katrai mazai kaislības pūsmiņai jūs locīt kā niedri. Skatieties uz Manu Zemes dzīvi! Cik bieži Es jutu Savas cilvēciskās dabas spiedienu, bet spēju tam pretoties! Tāpat kā Es, būdams cilvēciska būtne, to spēju, arī jūs spējat gūt garīgu uzvaru. Jo Es esmu nācis caur vārdu un darbiem jums rādīt, ko spēj cilvēciska būtne, kad to iedvesmo augstāks garīgums, bet nevis parastā cilvēciskā izdzīvošanas tieksme un emocijas. Es sekoju savam mērķim ar mīlestību, nopietnību un pacietību līdz galam, kad ar vārdiem „Ir piepildīts!“ Es pabeidzu Savu cilvēciskās dzīves gājumu, ļaudams jums uzsākt jūsējo.
Tagad, kad atkal ir pienākušas šīs atceres dienas, atcerieties, ko Es toreiz darīju un runāju, un kāpēc Es to darīju. Tad jūs viegli sapratīsiet, kāds ir jūsu uzdevums un kādam tam jau sen vajadzēja būt, — ierakstītam jūsu sirdīs ar liesmainiem burtiem!
Pēc Savas miesas nāves Es uzcēlos atkal — uzcelieties arī jūs, pēc tam, kad savu kaislību un jūtu pasauli būsiet ielikuši kapā! Celieties, jūs, zemes cilvēki, kļūstiet mūžīgā Tēva garīgie bērni un garīgās valstības pilsoņi! Jūs visi, nozīmēti svinēt lielos augšāmcelšanās un jaunatdzimšanas svētkus, esiet Manī un ar Mani, lai reiz, līdzīgi Man, vainagoti ar uzvaras kroni, jūs varētu izsaukties: „Ir piepildīts!“ — jo lielais, grūtais darbs Man patiesi kļūt par cilvēku ir pabeigts. „Es esmu cīnījies, cietis un izturējis, un uzvara ir sasniegta! Es esmu uzvarējis miesīgo dabu un garīgots nostājies sava Radītāja, sava Kristus, Neizmērojamās Mīlestības priekšā, kas gāja man pa priekšu kā augstākais paraugs, vadīdams mani uz turieni, kur izbeigusies tumsa un aukstums; kur valda vienīgi gaisma un siltums, mīlestība un svētība kā alga tiem, kas ir noturējušies pret pasauli, kas ir pabeiguši savu uzdevumu un var svinēt augšāmcelšanās svētkus pilnā mērā!“
Šo Es jums dodu nākamajiem atceres svētkiem, bet neuzņemiet to ārēji, bet ļoti iekšēji, lai pareizs kļūtu vārds: “Kas grib mīlēt un godāt Mani, tam jāgodā Mani garā un patiesībā!” — Āmen.”
— Pierakstījis Jakobs Lorbers