“Es redzu, ka jūs, lai aizkustinātu savas sirdis, dramatizējat Manu Nāvi ar uzvedumiem un asiņainām ainām. Jūs raudat un sērojat, it kā būtu miris kāds cilvēks. Katru gadu jūs izsakāt līdzjūtību Mātei, paši neapzinādamies, ko jūs darāt.
Kādēļ izteikt līdzjūtību Marijai, ja Viņa nevienu nav zaudējusi? Vai jūs nezināt, ka Tas, kas mira uz Krusta, cēlās augšām Mūžīgai Dzīvībai? Kādēļ raudāt par Mani, ja Es esmu ārpus sāpēm un nāves?
Patiesi, Es jums saku, labāk raudiet par sevi, bēdājieties par saviem grēkiem un sērojiet savās sirdīs par tik daudziem tikumiem un cēlām jūtām, kuras jūsos ir mirušas. […]
Nepūlieties sajust žēlumu pret Mani, jo Manī neeksistē nekas, kas varētu izsaukt cilvēku līdzjūtību. Labāk iedvesmojieties tajā Mīlestībā, kuru Es jums pierādīju ar Savu Dzīvi. Savu līdzjūtību, nožēlu par apvainojumiem un Sirdsapziņas pārmetumus labāk pielietojiet attiecībā pret saviem līdzcilvēkiem. Starp tiem ir miljoni, kuri tiešām pelna līdzjūtību un žēlastību. Ir, kas patiesi intensīvi cieš, citi ir iegrimuši netikumu dubļos, ir tādi, kas cieš no Patiesības Gaismas trūkuma, citi dzīvo kā bāreņi un cieš no Mīlestības trūkuma vai tiem ir izsalkums un slāpes pēc Taisnīguma un pēc Miera.
Jūtiet žēlsirdību un līdzjūtību pret visiem šiem saviem brāļiem, par tiem raudiet un lūdziet, bet pāri visam — dariet kaut ko, kas atvieglotu viņu sāpes vai uzlabotu viņu dzīvi. Tad jūs būsiet tie, kas ir izpratuši Manu Mācību, sapratuši Manu Upuri un izskaidrojuši Manu Gribu.
Vienīgais veids, kā patiesi izpildīt Manu Vārdu un kā patikt Manam Garam, ir mīlēt citam citu.
Kā Jēzus uz Krusta Es teicu: “Piedod tiem, Tēvs, jo viņi nezina, ko dara!” Pēc daudziem gadsimtiem Es atkal par šo cilvēci varu teikt, ka viņi nezina, ko dara. Bieži viņi maina Manas Bauslības vai Manis atklātās Mācības skaidrojumus, tos viņi pārkāpj, paši ticēdami, ka godina un izpilda tos.
Ja jūs izprastu un sajustu Manu Mācību, tad jūsu dzīslās plūstu Mīlestība, Mīlestība pret līdzcilvēkiem, kas ir daļa no Manis. Bet jūs esat ļoti tālu no savstarpējas mīlestības. To pierāda gandrīz visi jūsu darbi.
Pieminot Mani, atcerieties, ka Es, Dievišķais Skolotājs, aiz Mīlestības pret jums pametu Garīgo Valstību un kļuvu par Cilvēku, lai dzīvotu kopā ar jums. Es pametu Savu Valstību, lai jūsu pasaulē parādītu Sevi kā Būtni, kas kalpo cietējiem. Es, būdams Visa Radītā Tēvs, Jēzū ierados pie jums, lai būtu pats Pazemīgākais un lai jums veltītu visu Savu Dzīvi.
Mana Mācība rāda, jo vairāk kādam pieder, jo vairāk tam ir ko dot citiem un, jo lielāks kāds ir, jo pazemīgākam tam ir jābūt.
Kas šajā Laikā pūlas atdarināt Mani? Kas ir spējīgi nokāpt no kāda troņa vai sēdekļa, lai iejuktu starp nabagiem un cietējiem, lai dotu tiem Dzīvību? Es tādus neatrodu visā plašajā pasaulē, lai gan cilvēce ir tik daudzskaitlīga!
Tikai, kad šādi paraugi bagātīgi sāktu parādīties pasaulē, tad jūs varētu teikt, ka atceraties Manu Vārdu un Manus Paraugus un piepildāt tos savā dzīvē.
No paaudzes paaudzē un atkal un atkal cilvēki ir attālinājušies no Dieva Bauslības. Tas arī ir bijis cilvēces garīgās atpalicības iemesls.
Ja jūs uz mirkli apstātos un ar prātu it kā no kalna virsotnes apskatītu savu pasauli, jūs ieraudzītu, ka cilvēce ir attīstījusi savas kaislības un savu inteliģenci, vienmēr tās pielietodama pasaulīgiem mērķiem.
Ja jūs paanalizētu un pārdomātu, jūs atrastu, ka it ne no vienas puses nav saskatāma neviena patiesa Garīguma pazīme vai kaut kas, kas liecinātu, ka cilvēkā mīt arī Gaismas būtne.
Kad jūs nokāptu no sava meditācijas kalna, jūs justos sāpināti, apbēdināti un atzītu, ka tālu esat atkāpušies no Dieva Likumiem, kas pārvalda Garīgo Dzīvi.”
“Atcerieties dienu, kad Es Cilvēkā aiz Mīlestības pret jums miru uz Krusta. Atcerieties Manas Ciešanas, bet beidziet to darīt ārišķīgajā un materiālistiskajā tradīciju formā, pie kuras jūs esat pieraduši jau gadsimtiem ilgi! Redziet, tā nav atstājusi Sēklu jūsu garā, jo jūs neesat iedziļinājušies Vārda Jēgā un neesat meklējuši tā Būtību.”
“Es gribētu, lai jūs, negaidot ne datumus, ne gadadienas, ne tradīcijas, apvienotos draudzēs vai ģimenēs un atkārtotu tos Piemērus un Darbus, kurus Es jums mācīju Otrajā Laikā. […] Tad jums patiesi būtu garīgs labums, jūs atklātu Manu Darbu un Vārdu garīgo jēgu un būtību.”
— No “Trešā Laika”, saņemts 1950. gada Lieldienās, Meksikā