— Fragments no J. Lorbera “Garīgā Saule”, 2. sējums, 18. nodaļa
Te mums vairs nav ko darīt, tādēļ atkal varam tālāk darboties savā pasaulē. Jo — ja reiz kādam ir pasaule, tad tam ir labs pamats; tajā var darboties, kā vien vēlas, un iegūt dažādas labas pieredzes.
Bet kurp nu mums doties? Es negribu teikt — turpu vai šurpu, arī tas jums ir jāizlemj pašiem. Uz vienu gan es jūs gribu darīt uzmanīgus — reiz izvēlētu mērķi iet turp vai citur — gan turiet droši ciet, un palieciet pie pirmās domas. Jo šeit neder situācija, kad kāds domātu — es īsti nezinu, vai griezties pa labi vai pa kreisi, es šaubos; šādi sauboties, uzreiz pazustu šī pasaule, pa kuru jūs patlaban staigājat. Tādēļ ikviena doma ir jātur cieši ciet, un nekādai otrajai vairs nav jācenšas izspiest pirmo. Garā viss notiek tikai šādi, un kas šeit nav stiprs, tas Dieva Valstībai nav derīgs. Arī pats Kungs saka tā — kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, tas nav derīgs Dieva Valstībai.
Citiem vārdiem sakot, šādā tīri garīgā stāvoklī, kādā mēs pašlaik atrodamies, nekādos apstākļos nedrīkst uzvesties svārstīgi. Pirmajai domai ir jābūt arī pirmajam lēmumam un pirmajam pilnīgajam stiprumam. Ja garā tā nebūtu, tad jau sen ar visu Radību būtu slikti.
Iedomājieties Dieva Gara visniecīgāko svārstīšanos, vienu acumirklīgu savas visnevainojamākās visstingrākās Gribas atsaukšanu — tai sekotu acumirklīga visu lietu iznīcināšana.
Jūs sakāt — par Dieva Garu ko tādu iedomāties, protams, ir viegli, bet vai zem Viņa stāvošu garu līdzīga gribas stingrība arī ir nepieciešama visu lietu uzturēšanai — tas nav tik skaidrs.
Es jums saku — te viens ir tikpat skaidrs kā otrs. Tieši šī iemesla dēļ nekas netīrs nevar ieiet Dieva Valstībā, jo Kunga Valdīšanas Centrs ir Debesis. Savā veidā tās ir pilnīgi viens ar Kunga Gribu. Ja Debesīs nonāktu kāds, kas nebūtu pilnīgi viens ar Kunga Gribu, tad acumirklī to sajustu visi Radības novadi, un viena šāda nekārtības gara ienākšana Debesu Valstībā izsauktu daudz lielāku ļaunumu, nekā to spētu izraisīt tūkstoš visniknāko eļļu, pilnīgi izlaižot brīvībā visas savas dusmas.
Kamēr jūs citu garu vadībā bijāt tikai pasīvi garīgo norišu vērotāji, tikmēr, bez šaubām, jūs varējāt mētāties ar savām domām kā tik jums ienāca prātā, un viss palika pa vecam. Tagad, turpretim, jūs esat garīgo norišu aktīvi vērotāji, t.i., jūs skatāt lietas nevis Manā sfērā — nevis tās, kas radītas uz Mana pamata un no Manas augsnes — bet tagad jūs paši kā gari skatāt lietas savās pašu sfērās. Agrāk jūs bijāt ciemiņi kāda sava brāļa sfērā un nedrīkstējāt no viņa attālināties, ja gribējāt baudīt viņa nama laipnību, bet tagad Es esmu jūsu Viesis, un jūs varat vest Mani kurp vien jūs vēlaties.
Tagad jums savas domas ir jātur cieši, tas ir — jums ir jafiksē savs radītais, citādi momentā mēs visi trīs atkal stāvēsim agrākajā miglā.
Kad pirms tam Mans brālis jums izrādīja savu sfēru, tad arī viņam tā bija jāsatur cieši, citādi jums būtu ļoti maz tur ko redzēt. Taču tīram un pilnīgam garam tas nākas viegli, jo viņa gribasspēks pilnībā nāk no Kunga. Arī jūsu griba, bez šaubām, nāk no Kunga, taču tā vēl nav pietiekami stipra un pilnīga, lai to visā varētu pilnīgi fiksēt, kā to dara pilnīgie gari. To visu Es saku jums, lai jūs zinātu, kā garā ir jādzīvo un kā noturēt sava gara spēka dārgumus.
Ja kāds, dzīvodams uz Zemes, grib noturēt savu īpašumu, tad tas ir labi jāsargā, lai zagļi un laupītāji nenopostītu un neatņemtu to, kas tam pieder. Arī šeit ir līdzīgi — zagļi un laupītaji ir gara svārstīgās un kārību pilnās domas. Kas uzreiz tās neiesloga drošos mūros, tas ātri vien var zaudēt sava gara skaisto īpašumu.
Kungs arī teica — kam kaut kas ir, tam taps dots vēl klāt; kam nekā nav, tam taps atņemts arī tas, kas viņam ir jeb viņš zaudēs to, kas tam ir. Kas tad ir tas, ko var kādam atņemt, ja viņam tā nav un ko var iedot kādam, kam tas ir, lai tad viņam tas būtu pārpilnībā? — Tas ir gara apvienotais gribasspēks Kungā! Kam tas ir, tas caur to savā garā atradīs bezgalīgas bagātības, un tad viņam piederēs spēks un labumi, un tā ir manta pārpilnībā.
Bet kam šī ar Kungu apvienotā gara gribasspēka nav, kāds būs tā liktenis? Šeit neeksistē nekāda cita manta, kā vienvienīgi sava personiskā no sevis paša. Es jums saku — šāda gara liktenis būs tikai vai nu pēkšņa vai arī pakāpeniska grimšana nabadzībā. Ja kāds no jums grib, lai tam piederētu svārki, bet viņš nav šuvējs, tad viņam ir jāiet pie šuvēja, lai tas viņam uzšūtu svārkus. Bet, ja šuvējs nebūtu aizsniedzams, un neviens apkārtnē neprastu arī pats sev svārkus uzšūt, tad būtu jāpielieto izdoma, lai tomēr nonāktu līdz svārkiem.
Redziet, tāpat notiek arī šeit! Kungs ir radījis cilvēku pēc Savas līdzības un ir to apdāvinājis ar radošas darbības spēku. Taču tas viņā ir ielikts tikai sēklas veidā. Arī jūs taču sakāt un zināt arī no Rakstiem teicienu — viņu darbi tiem seko.
Ja jau tā, tad ir dabiski, ka vājš, bezspēcīgs un dīkdienīgs gars, kas nekad nav sevi vingrinājis stiprībā, nevar garu valstībā nonākt citādi kā pilnīgs tukšinieks. Ar daudziem piemēriem Kungs jums ir rādījis, cik ļoti svarīgi cilvēkam ir attīstīt cietu, nesvārstīgu garu.
Kungs slavē Pēteri viņa stiprās ticības dēļ, citā vietā Viņš sauc par gudru to vīru, kas savu namu būvē uz cietas klints; par Jāni Kristītaju Kungs saka, ka viņš neesot nekāda niedre, kuru vējš uz visām pusēm loka. Bieži Viņš ir teicis — lai tev notiek pēc tavas ticības, tava ticība tev ir palīdzējusi. Acīmredzami to pašu Viņš saka, teikdams — esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs. Ar to Viņš grib pateikt tiem, ar kuriem tobrīd runā, lai viņu griba būtu tikpat stipra kā Dievam, un lai viņi neļautu nekam sevi izsist no gara nospraustā virziena. Stipra gara varu Viņš slavē arī sekojošos vārdos — ja jūsu ticība būtu sinepju sēkliņas lielumā, tad jūs varētu šim kalnam teikt — celies un meties jūrā! Un notiks pēc jūsu ticības. Ir vēl daudz līdzīgu tekstu, bet jau no šiem jūs varat skaidri izprast, kas garu valstībā ir vissvarīgākais.
Es saku jums vēl piedevām klāt — jums liksies varbūt mazliet dīvaini — taču tā ir neapstrīdama patiesība — ja zemes cilvēki zinātu, kas ir svarīgākais, lai viņu griba kļūtu efektīvāka, tad pasaulē notiktu daudz brīnumu. Bet cilvēki lielākoties vairs nezina, ka vispār kaut kāds gars eksistē, jo viņu matērija jau sen to ir uzsūkusi sevī. Kā tad lai viņi zinātu, kas ir atrodams viņu garā?
Bet jūs, kas jau mazliet esat mācījušies garu pazīt, es varu nedaudz iepazīstināt ar to, kas ir visnepieciešamākais, lai tieši garā kļūtu varenāks, nekļūdīgāks, noteiktāks un varētu patiesi brīnumaini darboties.
Kas tad būtībā ir vissvarīgākais? Klausieties, es gribu jums tam dot kādu receptīti! No tās ieņemiet labu ēdamkarotīti rītos un vakaros, un jūs pārliecināsieties, ka ta ir patiess brīnumlīdzeklis.
Pirmā šīs receptes zālīte ir sekojoša — rītos pamostoties uzreiz savienojieties caur mīlestību ar Kungu un ar Viņa Gribu. To pašu dariet arī vakaros. Ja tad kāds ko vēlētos, tad lai viņš uzmana savu pirmo domu — tā būtu otrā zālīte. Acumirklī lai viņš satver šo domu, un par visiem pasaules dārgumiem to lai viņš vairs nesamaina ne ar vienu vēlāku domu.
Kad tas ir izdarīts, tad lai viņš lūdz Kungu pievienoties ar savu bezgalīgo stiprumu paša gribas vājumam, tad atkal lai satver Kungu ar savu mīlestību — tā ir trešā zālīte. Ja tas nesvārstīgā stiprumā ir izdarīts, tad ir jāpievieno vēl ceturtā zālīte, un tā ir fiksēta visstiprākā ticība. Kad šīs četras zālītes ir pilnībā kopā, tad arī brīnumlīdzeklis ir gatavs.
Kas tam negrib ticēt, tas nevarēs arī šo brīnumlīdzekli pārbaudīt, bet, kas ticēs, tas lai tā dara, un viņš pārliecināsies par Kunga apvienoto spēku savā garā. Šo noslēpumu man vajadzēja jums darīt zināmu, jo šeit tas ir īstajā vietā.
Nu jūs zināt arī, kas jums ir jādara šeit šajā pasaulē, lai mēs varētu tikt tālāk. Viena doma, ciešs lēmums, un mūsu priekšā būs vieta, kur gribam nonākt.
Šis noslēpums, kuru es jums tikko esmu atklājis, ir derīgs visās dabīgajās, kā arī garīgajās pasaulēs. Tas ir tas pats, kuru ir mācījis Kungs un visi Viņa apustuļi un mācekļi, un, proti, reizē, kad viņš teica — bez Manis jūs nekā nevarat darīt, bet ar Mani, kas ir pats par sevi saprotams, jūs varat visu.
Tālāk Viņš teica — par ko vien jūs Tēvu Manā Vārdā lūgsiet, to Viņš jums dos. Šajā lūgumā Tēvs nav ieslēdzis nekādus izņēmumus, jo Viņš ir teicis — ko vien jūs lūgsiet. Viņš jums ir arī teicis — ja divi vai trīs Manā Vārdā sapulcējas, tad viņu vidū būs arī Viņš, un ko tad viņi lūgs, tiks tiem dots.