Mani bērniņi, kad jūs taisāties sākt kļūt pieauguši, kad sāksiet ļaut sevi pārveidot par Maniem dēliem un meitām? Kamēr jūs paliekat Mani mazulīši un dvēselē tik gribat tikt šūpoti Manās Rokās, jums nevar tikt uzdoti nekādi uzdevumi. Tikai tad, kad jūs gribēsiet ļaut sevi pārveidot par dēliem un meitām, par sevis uzvarētājiem, tikai tad varēs sākt jums uzticēt uzdevumus, jo līdz ar uzdevumiem sāksies arī pārbaudījumi. Kā maziņi bērniņi ar nevarīgām kājiņām jūs nespēsiet izturēt pārbaudījumus vajadzīgā mērā. Jums ir jākļūst par sevis pārvarētājiem, par tiem, kas apspiež sevī dvēselisko un ļauj brīvi darboties garam.
Kad uzspīd saule, jūsu dziņas velk jūs laukā, un jūs gribat baudīt brīnišķās dabas ainavas. Apspiediet sevi! Tieši tādā dienā sameklējiet kādu darbu mājās un palieciet garā pie Manis! Kad jūs vēlaties maigumu un dvēsele ilgojas pēc mierinājuma, aizliedziet sevi! Dodiet godu garam un spēkam un ļaujiet sevī rasties nopietnībai. Ticiet, ka Mans Gars spēj jūs stiprināt un mierināt tā, lai jums nebūtu vairs nepieciešams prasīt un saņemt mierinājumu no līdzcilvēkiem. Jā, protams, Es esmu tas, kas ir pievedis jūs citu citam, lai jūs savstarpēji atbalstītu viens otru, taču Es neesmu to darījis jūsu dvēseles izklaides un bauddzīves dēļ, bet gan, lai jūs savstarpēji stiprinātos garā, pašaizliedzībā, sevis pārvarēšanā un garīgi augtu savā krusta ceļā.
Jūsu dvēselēs ir iegriezusies iekšējā Gara Dzirkstelīte, bet dvēsele meklē arī šeit uz Zemes vēl saņemt un paturēt patīkamo, kā savā iepriekšējā dzīvē, kad tā bija vēl eņģeļu un zvaigžņu bērns. Jūs radāt sev skaistus mājokļus, gādājat dārgakmeņus, skaistus traukus un brīnišķīgu mājas iekārtojumu. Taču, Mani bērni, jūsu gars raud! Jūs gribat ceļot, baudīt labu ēdienu, jā — veselīgu ēdienu, taču — jūsu gars raud! Jūsu garam tas viss nav vajadzīgs tādā mērā, kā jūs gribat viņam to piegādāt. Kamēr vēl dvēsele ir vadītāja un apspiež garu, tikmēr gars nevar iespiesties jūsos, jūsu dvēselē un miesā, to darot veselāku un dziedinot, stiprinot, tikmēr nopietnība nevar vajadzīgajā stiprumā attīstīt tās īpašības, kuras jūs darītu par sevis pārvarētājiem.
Rītos jūs gribat skaistā, siltā gultā pagulēt ilgāk. Ak, jūsu domas gan paceļas tad uz Manu pusi, taču jūsu gars raud — jo jūs negribat sevi pārvarēt un piecelties, ieiet aukstā dušā un pakļaut dvēseli, bet vadību atstāt garam, lai tad, svaigi stiprināti un nopietni, ieietu klusumā un lūgtu Mani, lūgtu stiprinājumu, dziedinājumu un lūgtu par Maniem bērniņiem! Kamēr jūs esat bērniņi, jūsu ķermenis, protams, arī mazotnē tiek barots un dvēsele auklēta un audzināta un arī stiprināta, taču — kad jūs nonākat pārbaudījumu fāzē un kļūstat pieauguši, tad taču jūsu garam ir jāvar pārņemt vadību, tad ķermenim ir jāvar kļūt pat kalpu un dvēselei par kalponi! Kā citādi tad jūs varētu izpildīt uzdevumus, kuri jums ir jāpilda no rīta līdz vakaram? Kā lai jūs sasniedz, ja jūs pastāvīgi dvēselē salūstat? Jā, jūsu miesa tad tiecas uz bojājumiem, tā kļūst slima, iegūst šādu vai tādu vainu, lai tikai dvēsele iegūtu mazliet laika, atkal uzelpot no stresa, no tā sauktā stresa.
Taču — tā notiek tikai tik ilgi, kamēr gars vēl nav sasniedzis pilnīgu jūsu dvēseles pakļaušanu (caurspiešanu)! Kad Mans Svētais Gars jūsos sasniedz šo spēka pilnīgumu, tad ir sasniegta arī sevis pārvarēšana, tad jūs spējat vairs neņemt vērā nekādas vajadzības pēc dvēseles mierinājumiem. Tad Mans Gars caurstrāvo jūs tādā mērā un tik stipri, cik intensīvi jums tas ir vajadzīgs, lai jūs pastāvīgi būtu veseli, apmierināti, stiprināti un Manis — jūsu Tēva Jēzus — atbalstīti tieši no jūsu sirds, no Avota, no jūsu iekšējā Avota. Tad jūs uzdevumos izturēsiet, spēsiet sevi aizliegt un visu dot citiem, saviem tuvākajiem, tiem, kam ir vajadzība miesā, dvēselē un garā. Tad jūs būsiet paraugi, patiesi pieaugušie un augļus nesoši bērniņi. Tad Es varēšu jūs saukt par bērniņiem, par dēliem un meitām: par bērniņiem tad, kad jūs klusumā atradīsieties Manās Rokās, par dēliem un meitām tad, kad jūs ieejat Manā mantojumā un cienīgi Mani pārstāvat uz Zemes.
Vai tad nav tā, ka jūsu gars zina, ka uz Zemi tas ir nācis izpildīt pašaizliegšanās uzdevumu, pilnīgas Dieva un tuvākmīlestības uzdevumu, evanģelizācijas, dzīves piemēra došanas, Manas Mācības iedzīvināšanas uzdevumus un būt par Maniem sekotājiem? Vai tad nav tā, ka savā iekšējākajā garā jūs esat ar Mani šo līgumu noslēguši un esat izlēmuši uz šīs Zemes ar Mani un caur Mani darboties? Vai jūs jau spējat uzņemties visu noliegšanu un apmelojumus, kurus jūsu līdzcilvēki, kas vēl atrodas remdenā stāvoklī, gāzīs pār jums?
Tad, kad jūs būsiet stipri Dieva Garā, jums tiks pārmesta augstprātība. Kad jūs sevi aizliegsiet, jums tiks pārmests skopums, kad jūs atdosiet visu mīlestību, kāda atrodas jūsu iekšējākajā garā, jums pārmetīs dvēseļu ķeršanu. Taču, ja jūsos strādās Mans patiesais Gars, jūs nevarēsiet būt ne dvēseļu savaņģotāji, ne skopuļi, ne veikt kādus citus sliktus darbus, jo Patiesības Gars jūsos nopļaus visu, kas neatbilst Manai Mācībai.
Mani bērni! Mostieties, kļūstiet stipri, kļūstiet par dēliem un meitām, kļūstiet par sevis pārvarētājiem, kas spēj savu miesu un dvēseli pakļaut un padarīt par gara kalpiem, kas izsvītro veco Ādamu un ļauj Lācaram iznākt no nāves kapa. Tā Es saucu jums, kas stāvat pie sliekšņa un gribat izrauties no savas remdenības, no remdenības, kas jums vēl traucē sajust garu pilnīgi un stipri un nodot tam vadību. Es esmu Gars, mani bērni! Mans Dieva Gars ir Patiesības un Mīlestības Gars. Kļūstiet arī jūs par Patiesības Garu, lai jūs ik brīdi nestu Manas īpašības uz visām vietām un katram bērniņam, kam ir kāda vajadzība.
Tas jums kā stiprs aicinājuma sauciens garam no jūsu labā Tēva Jēzus. Āmen.
— Saņemts 2006. g. 14. septembrī, Kunga kalpone A., Vācijā