Mēs esam pieraduši sevi uzskatīt par brīviem cilvēkiem un uzskatām, ka paši esam savu darbību noteicēji, paši sava kuģa meistari un kapteiņi. Bet vai tiešām tā ir? Vai tiešām tā ir mūsu brīvā griba, kurai pieder galavārds mūsu lēmumos? Vai tiešām mēs paši reāli kontrolējam savu dzīvi un darbību?
Padomāsim mazliet par to; paanalizēsim šos spēkus. Salīdzināsim to ar vārdiem no “Trešā Laika” dievišķajām atklāsmēm:
“Kad jūs gribēsiet būt šīs Radības prinči, bet nevis vergi, kādi jūs esat pašlaik?”
“Esiet nomodā un lūdziet, Mana tauta; lūdziet ne tikai par materiālām briesmām, bet arī par tām, kas parādās jūsu acīm neizšķiramas; par tām, kas rodas no neredzamām būtnēm.”
“Lieli apjukušo garu leģioni, izmantojot cilvēces nezināšanu, tās nejūtīgumu un garīgās redzes trūkumu, karo pret to. Cilvēki nav sagatavojuši savus mīlestības ieročus, lai aizstāvētu sevi pret viņu uzbrukumiem un šajā konfliktā cilvēki izskatās kā neaizsargātas būtnes.”
“No tās neredzamās valstības, kas rosās un vibrē jūsu pasaulē, nāk ietekmes, kas pieskaras cilvēkiem — to prātiem, jūtām vai viņu gribai, padarot tos par pakļāvīgiem kalpiem, par vergiem, par instrumentiem, par upuriem. Visur izpaužas garīgas manifetācijas, bet pasaule turpina neapjaust, kas notiek ap tās garu.”
“Tie, kas sevi ir pilnīgi nodevuši materiālismam, pilnīgi nerūpēdamies par savas sirdsapziņas balsi, noraidot visu, kas attiecas uz viņu pašu garu, tie vairs necīnas, jo ir jau cīņā sakauti. Viņi tic, ka triumfē, ka viņi ir brīvi, bet viņi neaptver, ka patiesībā ir cietumnieki, ka viņu tumsā ir jānāk gaismas būtņu leģioniem, lai viņus reiz varētu darīt brīvus.”
Šīs frāzes acīmredzami apstrīd mūsu līdzšinējos pieņēmumus, ka mēs, cilvēki, pasaulē esam brīvi. Un vai tā arī nav, ka lielāko daļu laika mēs esam līdzīgi robotiem, kurus dzen nevis mūsu brīvā griba, bet gan emocijas, jūtas un domu vibrācijas, kas mums liek tām pakļauties?
Robots ir vergs; čehu valodā šim vārdam ir tieši tāda nozīme. Robots ir kalps, spaidu darba mehānisms, kas automātiski izpilda visu, kas tam tiek pavēlēts. Un tas ir tieši tas, kas mēs lielāko daļu laika esam — roboti.
“Brīvā pasaule”
Rietumu nācijas, kuras sevi mīl aprakstīt ar vārdiem “brīvā pasaule”, ir stingri pārliecinātas, ka viņas pašas lemj savu dzīvi. Viņas vēl, izvēlas un izlemj...
Bet vai patiešām? Daži cilvēki ar asu uztveri un inteliģenci jau ir runājuši par šo tēmu. Viņi ir brīdinājuši citus, piemēram, par masu mēdiju dziļo iespaidu uz cilvēku prātu un sirdi, nemaz nerunājot par milzīgo spēku, ar kādu šie līderi (vai tad mēdiji nav līderi?) iedarbojas uz vīriešiem un sievietēm.
Šis ir spēks pār prātiem un sirdīm, ar kādu vieni tiek dzīti nogalināt citus un mirt karos; pašiem viņiem — šiem līderiem, gan nav jāriskē ar savām dzīvībām un īpašumiem. Un kādēļ gan viņiem pašiem būtu jāriskē? Viņiem ir savi vergi, savi paklausīgie roboti, kuri nedomājot ir gatavi centīgi izpildīt savu meistaru pavēles neatkarīgi no tā, cik absurdas vai nehumānas tās būtu.
Un šīs masas tic, ka ir brīvas! Bet nenoticiet arī, ka brīvi ir paši līderi, lai gan tāds iespaids ārēji ir! Arī viņi ir vergi — savu kaislību, savu neglīto emociju un tumšāko spēku, kas dzen viņus veikt bezgalīgi daudz noziegumus.
Tā brīvība cilvēces lielākajai daļai ir tikai ilūzija. Jāpiekrīt — skaista ilūzija, un tomēr neskatoties uz visu, tomēr tikai meli! Un tie nav nevainīgi meli. Tie ir pavisam bīstami un kaitīgi meli, jo tie atņem cilvēkiem viņu garīgo evolūciju, liedz lietot viņu garīgo īpašību un dāvanu mantojumu.
Bet vai eksistē patiesa brīvība? Vai mums tā ir sasniedzama? Protams, pastāv arī patiesa brīvība.
Atbrīvošanās
Eksistē vienkārša, bet iedarbīga brīvības recepte. Tā atrodas Jāņa Evanģēlijā un šī Jēzus Kristus reiz izlietā Gaisma vēl joprojām apgaismo mūs visus:
“Patiesība jūs darīs brīvus.”
Patiesības meklēšana faktiski ir brīvības meklēšana — gara brīvības, cilvēcīgās dzīvības brīvības, līdzcilvēku brīvības, universālās brīvības meklēšana.
Starp mums ir daudz moderno Pilātu. Viņi turpina vaicāt: “Kas ir patiesība?”, kaut gan jau sen ir nosprieduši, ka Patiesības nemaz neesot, tā neeksistējot. Esot tikai mazumiņš realitātes, kuru viņi varot aptaustīt un uztvert ar savām materiālajām maņām.
Relatīvisms (nejauksim ar Einšteina relativitātes teoriju), iespējams, ir viena no visbīstamākajām teorijām, kas mūsdienās cirkulē starp cilvēkiem. Tā pauž uzskatu, ka visā plašajā Universā neeksistējot nekas absolūts, bet pilnīgi viss esot relatīvs. Savukārt Einšteins uzskatīja, ka eksistē kaut kas absolūts, piemēram, skaitlī “viens”.
Ir daudz pierādījumu gan no garīgās, gan arī no materiālās pasaules tam, ka, reiz sasniedzot Patiesību kādā lietā mums atbilstošās evolūcijas līmenī, mēs esam atbrīvoti no visiem kļūdainajiem uzskatiem šajā jautājumā, kādi mum pirms tam ir bijuši.
Tāds ir Patiesības spēks. Savukārt viltus un meli mūs pieķēdē tikai sliktām idejām un nepareiziem ticējumiem, radot tikai neglītas jūtas un emocijas. Un tā mēs kļūstam par cietumniekiem, vergiem, un sākam uzvesties kā roboti, kas nav spējīgi izpildīt savu brīvo, neietekmēto lēmumu.
“Šis ir Dievišķais Gars, kas tagad runā Universam. Tas ir Viņš, kas ir nācis izliet Gaismu un visu, ko jūs neesat skaidri saskatījuši citā ērā. Ir jaunās dienas ausma visiem cilvēkiem, jo Viņš nāk atbrīvot jūs no neīstām bailēm un iznīcināt jūsu šaubas, ar vienu vārdu sakot, darīt jūs brīvus garā un izpratnē.”
“Jums ir jābūt nomodā, mācekļi, jo Es runāšu ar jums ne tikai caur šiem līdzekļiem, bet Es meklēšu iespēju komunicēt ar jūsu garu brīžos, kad jūsu ķermenis gulēs. Es gribu jums mācīt ieiet šajos atpūtas momentos sagatavotiem, lai jūsu gars varētu tikt atbrīvots un tas varētu pacelties uz Gaismas reģioniem, kur tas varēs saņemt praviešu zināšanas, kas apgaismos viņa ceļu, nododot savu vēsti prātam.”
“Patiesais garīgums ir brīvība jūsu garam viņa ceļā un miesai tās ceļojumā; tas, ka miesa netraucē gara iekšējiem ceļiem un ka gars nepievērš sevi materiālismam.”
“Pakļaujiet jūsu brīvo gribu Manam Likumam un jūsu sirdsapziņai, un jūs nejutīsieties vergi, bet patiesi brīvi.”
— Garīgums.lv, 144000.net. Citāti no “Trešā Laika”