Apskatīsim tuvāk jautājumu par iedomāto cīņu vai sacensību starp miesu un garu un analizēsim dažas “Trešā Laika”Dievišķās mācības, kas skaidri izgaismo šo svarīgo tēmu.
Daudzi cilvēki vēl joprojām uzskata, ka kaut kādā ziņā gara un miesas dabas ir antagoniskas; šī nepareizā doma ir mantota jau kopš seniem laikiem.
Antīkajā pasaulē cirkulēja primitīvi ticējumi un mīti, kas, pūloties izskaidrot visu, tikai samulsināja cilvēci. Pie tādiem ticējumiem piederēja pārliecība, kas miesai, cilvēka ķermenim, piedēvēja visas pasaules ļaunās tendences un sliktumu.
Šis kļūdainais uzskats eksistē līdz pat mūsu dienām, nākdams no gnostiķiem, kuri, parādoties kristietībai, apgalvoja, ka Dievs esot dualitāte, divvienība, kuru sastādot pretēji dievi — viens labvēlīgs un mīlestības pilns, kas esot radījis garu, bet otrs — ļauns un atriebīgs, kas esot radījis pasauli un miesu kā cietumu garam.
Šī koncepcija ir aktuāla vēl mūsdienās, piemēram “Zvaigžņu karos” (Star Wars) drāmas pamatā ir sevī pašā sadalīta spēka cīņa starp savu labo un ļauno, starp savu labo spēku un tā tumšo pusi. Atkārtoju — ideja nav jauna, tā ir ļoti veca. Arī Zaratustram bija šī doma prātā, kad viņš visu sadalīja divos dievos, divos polos ar pretējiem spēkiem, ticēdams, ka šāds modelis ir absolūts — no vienas puses Ormuzs, kārtības, gaismas un labā dievs; no otras – Arimāns, haosa, ļaunuma un tumsas dievs. Domājot šādi, Ormuzs bija ēterisks, abstrakts, bet Arimānā bija materiālais un fiziskais, un to personificēja čūska.
Šie ticējumi aktualizējās 1. gadsimtā pēc Kristus, kad Marcions atkal sludināja, ka ir divi dievi — zemais, jeb Demiurgo, redzamās pasaules radītājs, kurš ir greizsirdīgs uz cilvēku, kuru pats radījis; kurš esot izmetis cilvēku no Paradīzes, tā iesākdams grēka un cilvēces posta vēsturi, kas ir aprakstīta lielākajā daļā Vecās Derības stāstu. Otrs Dievs esot labais, kas glābjot un izpērkot. Marcions bija noskaņots stingri pret jūdiem un viņš uzskatīja Veco Derību par ļaunā Dieva Derību, bet Jauno — par labā Dieva Derību. Acīmredzot, Marcions bija aizmirsis, ka kā Jēzus, tā Viņa Māte un visi Viņa mācekļi bija jūdi un Jēzus ne tikai ievēroja Mozus un praviešu sludināto bauslību, bet Viņš teica, ka neesot nācis izmainīt šo bauslību nevienā burtā, bet gluži otrādi — to piepildīt. Vēlāk, kristietības ēras trešajā gadsimtā Maness, sākotnēji kristīgais mistiķis, persietis tāpat kā Zaratustra, paplašināja šo kļūdaino duālisma koncepciju, sludinādams divu līdzīgas varas dievu eksistenci, kas abi esot mūžīgi, bet viens no tiem esot labais — gaismas un garīgās pasaules radītājs, un otrs — ļauns, tumsas dievs, matērijas un miesas radītājs. Šīs mācības piekritēji tic, ka mūžīgi eksistē šie divi Universa regulētājprincipi — labais un ļaunais, un ka tie ir mūžīgā opozīcijā un cīņā. Pats par sevi saprotams, ka Manesa ticības pamats bija miesas iekšējā ļaunuma jēdziens, kas acīmredzami pat vēl šodien turpina gūt piekritējus gan kristiešu, gan dažādu reliģiju un filozofiju paudēju rindās.
Nav bijis grūti izplest šīs nepareizās ticības ietekmes loku daudz tālāk par sākotnējo vienkāršo ideju. Rezultātā daudz cilvēku, pat lielajās reliģijās, šodien ir pārliecināti, ka viss Universā ir pakļauts duālisma principam — aukstums un siltums, gaisma un tumsa, laime un sāpes, veselība un slimības un tml.
Nenoliedzami, šinī brīdī pasaulē patiešām izskatās, ka viss ir pakļauts šim likumam, bet jautājums ir šāds — vai šis fenomens ir lokāls un laicīgs, mūsu cilvēciskajai būtībai raksturīgs, vai arī šis fenomens valda visos universos un ir Radības Likums, sākotnēji noteikta kārtība, kā matemātika un cēloņu — seku likums?
Tātad šinī izdevumā sāksim izskatīt, kāda ir ķermeņa patiesā daba, ja to uzlūko kā Dievišķo radījumu. Mēs redzēsim, vai patiesi universi un visas iespējamās pasaules darbojas pēc duālisma principa.
Miesas pilnīgums (perfektums)
Perfectus latīņu valodā nozīmē — tāds, kas ir iespējami visaugstākajā pakāpē labs vai savās līnijās izcils. Bet ķermeņa perfektums? Tiem, kas pat vēl šodien miesu redz kā gara cietumu, tas skan kā kļūda, bet, ja to paanalizēsim mierīgi un dziļi, mēs pārliecināsimies, ka šāds izteiciens ir pilnīgi pareizs.
“Mans Gars, kas ir universāls, eksistē visā Manis radītajā — gan garīgajā, gan materiālajā dabā. Viss ir Mans darbs, un viss dod liecību par Manu Pilnīgumu ikvienā Radības plānā.”
“Mans Dievišķais darbs aptver visu – no visvarenākajām un pilnīgākajām būtnēm, kas dzīvo pie Manas labās rokas, līdz pat visneuztveramākajam dzīvnieciņam, augam vai minerālam, atomam vai šūniņai, kas veido visus radījumus. Tā Es vēlreiz jums rādu visas Savas Radības pilnīgumu, sākot no materiālajām būtnēm, līdz gariem, kuri jau ir sasnieguši savu pilnīgumu. Tas ir Mans darbs!”
“Pilnīgs ir kā garīgais, tā materiālais. Līdz pat atomam vai šūniņai jūs varat novērot Dievišķo Visvarenību. Ja jūs pētīsiet garu, jūs atklāsiet tajā vienkāršu dabu, kā jau augstākas dzīvības atomā. Tad jūs redzēsiet, ka neeksistē nekas, kas būtu atšķirts no Dievišķā.”
“Cilvēka ķermenis ir tik pilnīgs aparāts, kādu pilnīgumu cilvēks savos vislielākajos un sarežģītākajos zinātniskajos darbos nevar sasniegt. Ieskatieties labi Manā Vārdā, Es jums stāstu par cilvēka ķermeni, un nevis par tā garu. Lai gan cilvēka gars nekad nevar sasniegt sava Tēva Pilnīgumu, tomēr tas var darīt daudz lielākas lietas, nekā iespēj tā ierobežotais ķermenis.”
“Analizējiet visu, ko Es jums rādu. Redziet, kā zinātnes cilvēki, izpētīdami cilvēka ķermeni, apbrīno tā pilnīgumu! Un, ja šis ķermenis, kas šajā pasaulē ir tikai pārejoša būtne, ir veidots tik brīnumaini pilnīgs, vai tad jūs spējat iztēloties gara diženumu, kura daba ir nemirstīga?” — Trešais Laiks
Jā, kad apstājamies, lai padomātu par iepriekš teikto, acu priekšā ir redzams Dievs, kas ir visa Dievs – kā garīgā, tā materiālā, un mūsu miesa ir materiālās radības daļa, tā ir Dievišķā radība!
Kā atspēkot šo visu? Kāpēc garam pienākošos atbildību uzlikt miesai?
Gara atbildība
Grēks nerodas pasaulē, grēks nav matērijas kļūdu sekas, bet grēks rodas no brīvās gribas ļaunprātīga pielietojuma. Kas tad ir tas, kas grēko? Gars vai miesa? Un kam ir dota tā brīvā griba — garam vai miesai? Cik daudzi apvaino miesu un apsūdz to par mūsu kļūdām un klupšanu Bauslības priekšā!
“Cik liela ir gara atbildība Dieva priekšā! Šāda atbildība nav uzticēta miesai, kura, ierodoties nāvei, atpūšas uz mūžiem zemē. Kad beidzot jūs sāksiet vākt nopelnus, lai jūsu gars kļūtu cienīgs apdzīvot pilnīgākus mājokļus, nekā ir šis, kurā jūs dzīvojat patreiz!”
Kļūdainā ticība, ka grēkotāja ir miesa, rada maldīgu pārliecību, ka noliekot grēkpilno miesu, gars kļūst tīrs. Taču tieši tādēļ viņi ir izvairījušies no pūlēm harmonizēties ar savu miesu. Cik liela kļūda!
“Tagad jūs zināt, ka īstais garīgums nebūt nenozīmē atšķirties no miesas vai noliegt materiālo. Patiesais garīgums nozīmē harmonizēt savu dzīvi ar visu Radību.”
“Protams, lai gars varētu sasniegt šo harmoniju, ir nepieciešams, lai tas vienmēr atrastos priekšgalā, lai tas būtu pāri cilvēciskajam, lai gars būtu vadītājs. Ja tā nenotiek, gars nav brīvs un tas pārvēršas par miesas vergu vai par tās ienaidnieku.”
“Nevēlieties dzīvot šaizemē tā, it kā jūs jau būtu garā, jo tad jūs kristu fanātismā, kas ir neīstais garīgums. Tad saslimtu jūsu miesa un jūs ieietu kapā pirms laika, nepabeiguši savu misiju.”
Šajā Laikā dotā Dievišķā Vārda kristāldzidrā skaidrība ļauj mums tagad saprast, ka tas nav mūsu mīlošais Tēvs, kas izliek mums lamatas vai slazdus, lai liktu mums krist.
Protams, matērija nav radīta, lai liktu mums krist un miesa nav mums dota, lai mēs pazaudētu garīgumu. Ir gluži otrādi.
Visam Universam un visai materiālajai dzīvei ir viena misija: kalpot mums par atbalstu un par mācību, lai palīdzētu mūsu garam tā evolūcijā un attīstībā.
“Tikai nedomājiet, ka matērija ir varenāka par garu un, ka tās dēļ Es būtu nonācis materializēties. Nē, gars ir nesalīdzināmi spēcīgāks un tāds paliks vienmēr. Bet, ja tas ir kritis, tad tas ir noticis labprātīgi, pievilcīgās pasaules pavedinājuma dēļ. Lai gan pasaule ir gaistoša, tā tomēr caur miesas sajūtām piedāvā auglīgu baudu un kārdinājumu pilnu dzīvi.”
Un patiesi, auglīgā cilvēku dzīvē mēs redzam daudz koku un augļu, mēs redzam priekus un izklaides. Daudz kas no tā ir likumīgs, jo nāk no Tēva stādītiem kokiem, lai darītu mūsu dzīves ceļu vieglāku.
“Es jums saku, kur jūs redzējāt kārdināšanas, bija tikai augļi, kuri bija jāsaņem ar cieņu un atzīšanu. Vai jūs spējat iedomāties, ka Tēvs būtu radījis kaut ko, kam būtu jākārdina jūs uz grēku?”
Taču, pat zinot, ka visi augļi, kas atrodami Dabā, ir domāti kādam mērķim un ir labi, jo nāk no Tēva, mums ir jāuzmanās krist pārmērībās, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai zinātu, kuri augļi ir labi mūsu garam un kuri ir jāatliek malā, kuri mums nebūtu pat jāizmēģina vai kuri ir mums kaitīgi.
“Ļoti gara ir taka, pa kuru ir ceļojusi cilvēce, un tomēr tā vēl priekšroku dod aizliegtajiem augļiem, kas tikai uzkrāj bēdas un vilšanās dzīvē. Aizliegti ir tie augļi, kas, būdami Dieva radīti, gan ir labi, bet var pārvērsties cilvēkiem kaitīgos, ja tie nav pietiekami sagatavojušies vai lieto tos pārāk daudz.”
“Es esmu pakļāvis cilvēku diviem Likumiem un Mana Griba ir, lai jūs, mani strādnieki, izpildītu abus; lai jūs, apvienojušies garā un matērijā, savās dzīvēs darītu pilnīgus darbus. Katrā no Maniem Likumiem Es esmu ieslēdzis Gudrību un Pilnību. Izpildiet abus Likumus, lai tie atvestu jūs pie Manis.”
“Tad saprotiet — gars ir apdāvināts ar augstāku inteliģenci, lai tas būtu matērijas vadonis un skolotājs.”
Harmonija starp garu un miesu
“Jūsu gars ir līdzīgs Tēva Garam, jūsu ķermenis ir līdzīgs Universam.”
Cik milzīgi dziļumi ir šajā vienkāršajā frāzē, brāļi! Pazemīgi lūzu, nelasām tālāk, pirms neesam dziļi pārdomājuši šos vienkāršos vārdus!
Mums ir jāsaprot — viens ir Tēva Pilnīgums, bet cita lieta ir bērna pilnīgums. Un tāpat viens ir gara pilnīgums, bet cita lieta — miesas. Lai to ilustrētu, ņemsim mazu analoģiju — kā mēs, piemēram, salīdzināsim citrona pilnīgumu ar vīģes pilnīgumu? Vai šajā situācijā mēs varam atrast taisnīgu un labu atskaites pazīmi? Lai būtu taisnīgi, mums būtu jāsalīdzina viens citrons ar citu citronu un viena vīģe ar citu vīģi. Citādi jebkurš mūsu slēdziens būtu stipri kļūdains.
Tāpat nemēģināsim salīdzināt ķermeņa pilnīgumu ar neizmērojami augstāko gara pilnīgumu, tāpat, kā nemēģināsim salīdzināt mūsu gara pilnīgumu ar Tēva Gara Pilnīgumu.
“Nespriediet par sava ķermeņa pilnību (perfektumu) pēc tā dimensijām, bet gan pēc brīnumainās dzīvības, kārtības un harmonijas, kas tajā eksistē! Pat būdams pilnīgs, ķermenis ir ierobežots, un pienāk brīdis, kad tas beidz augt. Tad turpina attīstīties inteliģence un jūtas, kamēr to apstādina nāve, taču visa gudrība un pieredze, kādu tas uz Zemes bija ieguvis, paliek iespiesta garā, kas turpina augt un attīstīties visā Mūžībā.”
“Atzīsim tātad, ka ķermenis ir brīnumaina dāvana, ko Tēvs ir uzticējis garam, lai caur to gars iegūtu pieredzi, kas ļautu tam progresēt pilnveidošanās ceļā.
Jā, brāļi, mums ķermenis ir jāuzlūko kā tulks, kas dara garam zināmas visas cilvēciskās dzīves lekcijas. Tās miesa izpauž garam caur jūtīgumu un sajūtām, kas, nebūdamas materiālas, ir bezgala vērtīgas kā gara mācību iespēja šajā pasaulē, jo, būdams pirms tam garīgajos reģionos, gars nebija spējis mācīties tur, savas gribas ļaunā pielietojuma dēļ.
“Garam ir ticis uzticēts cilvēcisks ķermenis, lai tajā viņš atrastu visefektīvāko un pilnīgāko līdzekli savai attīstībai. Ķermenim ir dotas smadzenes, lai caur tām gars izpaustu savu inteliģenci; tam ir dotas arī jūtīgās šķiedras, caur kurām uztvert visa veida sajūtas.”
“Ķermenī tāpat ir ielikta sirds, lai mīlestībai un visām labajām jūtām, kuras ir atvasinātas no tās, būtu cilvēciskas tulks. Šī būtne, tik bagātīgi Tēva apdāvināta un iedota inkarnēties nākošam garam kā atspaids, ir tiekusies būt vāja, lai gars tajā cīnītos un nekad neuzticētos matērijas tieksmēm.”
"Kamēr gars cīnās, lai sasniegtu savu paaugstināšanos un progresu, matērija arvien vairāk atlaižas no pasaules vilinājumiem. Gars un matērija var harmonizēties, abi ņemot sev tikai to, las likumīgi tiem pienākas, un tieši to jums māca Mana Doktrīna."
"Es jums stāstu par harmoniju ar garīgo, ko jūs vēl neesat sasnieguši. Katram garam ir uzticēts ķermenis kā līdzeklis, caur kuru izpausties šajā materiālajā pasaulē. Šajā ķermenī, kas ir Manas Gudrības meistardarbs, ir smadzenes, kur atklājas inteliģence, un ir sirds, caur kuru izlīst visi tikumi un cēlās jūtas."
Ķermenis — gara atbalsts
"Ķermenis ir gara atbalsta punkts, kur tas atpūšas, kamēr dzīvo uz šīs Zemes. Kādēļ pieļaut, lai tas pārvēršas par ķēdi, kas piekaļ vai par cietuma kameru? Kādēļ ļaut, lai tas kļūst par jūsu dzīves bendi? Vai ir taisnīgi, ka aklais vada to, kam acīs ir redze?"
Dievišķo izskaidrojumu vienkāršība šajā Trešajā Laikā liek mums saprast lietas, kuras teologi jau kopš seniem laikiem nav spējuši izskaidrot.
Tā mēs redzam, ka miesa, nebūt nebūdama garam slazdi vai cietums, ir tam atbalsts, taču tādēļ mums nav jākrīt arī otrā galējībā, kas ir dzīvot, lai veltītu savai miesai kultu un gaistošos priekus.
Tā kā nu esam izpratuši miesas un gara harmonizēšanas svarīgumu, tad rūpēsimies, lai mēs nekļūtu apsēsti vai nu ar garu, vai ar matēriju. Pirmajā gadījumā mēs kristu misticismā, otrajā — materiālismā.
"Kas Mani klausās kā cilvēki (vienlaicīgi Kungu klausās arī garīgās būtnes), tiem Es saku, ka tikmēr, kamēr tiem ir ķermenis, kas tos pavada viņu materiālajā dzīves gājumā, viņiem par to ir jārūpējas un tas ir jāsaglabā līdz pēdējam mirklim, jo tas ir atbalsts garam un instruments tā cīņās. Caur miesas materiālajām acīm gars izpaužas šinī dzīvē un caur tās muti tas runā un var mierināt savus brāļus."
"Gars saņem no matērijas iespaidus, ko tā savāc dzīvē. Jo lielāks kļūst miesas jūtīgums un sagatavotība, jo lielāka būs raža garam. Ķermenis ir tikai instruments, tulks, atspaids un kausēšanas krāsns."
"Ir dabiski, ka gara materialitāte traucē tam pazīt sevi pašu un neļauj tam izpaust savas dāvanas caur cilvēcisko daļu. Tādēļ materiālā daba izskatās gluži pretēja gara dabai. Taču, kad jūsos abas dabas harmonizēsies, jūs redzēsiet, ka materiālā daba ir kā tīrs spogulis, kas visā krāšņumā atspoguļo garīgo un pat Dievišķo."
Beigu vārds
Mīļie brāļi, Dievišķā Mācība ir grandioza! Dievišķās Gudrības iepaidā krīt pagājušo laiku kļūdainie skaidrojumi, kas cilvēkus attālināja no Patiesības.
Sapratīsim, ka tāpat, kā garīgais tika nepareizi tika pretnostatīts zinātnei, tikpat nepareizi miesa tika darīta par gara ienaidnieci.
Mūsu uzdevums ir mīlēt un harmonizēties ar visu radīto — tagad mēs to saskatām skaidri. Izpildīsim tad savu uzdevumu, brāļi! Tēva miers lai ir ar jums visiem!
— Garīgums.lv, 144000.net, jūlijs 2006. Citāti no “Trešā Laika”