Mīlestība un Gudrība bez lietderības Labā nav nekas. Tās ir tikai ideālas Lietas, un netop reālas, pirms nav (īstenojušās) Lietderībā. Jo Mīlestība, Gudrība un Lietderība ir trīs nešķiramas lietas, kuras šķirot, neviena no tām vairs kas ir. Mīlestība bez Gudrības nav nekas, bet Gudrībā tā veidojas par kaut ko; un šis kaut kas, par ko tā veidojas, ir Lietderība. Un tāpēc, kad mīlestība ar gudrības palīdzību ir lietderībā, tad tā īsteni ir, tāpēc ka aktuāli izpaužas.
Tas ir gluži tāpat kā ar mērķi, cēloni un sekām: mērķis nav nekas, ja tas ar cēloņa starpniecību nav sekās. Vienam no šiem trim atkrītot, izjūk viss un top kā nekas.
Tamlīdzīgi ir arī ar Labprātību, Ticību un (labiem) Darbiem; Labprātība bez ticības nav nekas, tāpat Ticība bez labprātības, un arī Labprātība un Ticība bez Darbiem; bet Darbos tās ir kaut kas, un ir tāds, kāda ir Darbu Lietderība.
Tamlīdzīgi ir ar Tieksmi (Rosmi), Domu un Darbošanos, un tamlīdzīgi arī ar Gribu, Saprātu un Rīcību — jo Griba bez saprāta ir kā acs bez redzes /spējas/ un griba ar saprātu bez rīcības ir ka sirdsprāts bez ķermeņa.
Ka bez Trijības nav nekā ne pilna, ne pilnīga, to māca arī Ģeometrija, jo Līnija /vien/ nav nekas, ja tā netop par Laukumu; un Laukums /vien/ arī nav nekas, ja tas netop par Ķermeni, kāpēc arī vienam jātop ievadītam otrā, lai eksistētu, un kopā tie eksistē Trešajā. Kā tas ir šinī, tā tas ir arī visās un katrā radītā lietā, kas noslēdzas Trešajā.
No tam nākas, ka Vārdā 'Trīs' nozīmē kaut ko pilnu un veselu. Tā kā lieta ir šāda, tad varēju tikai pabrīnīties, ka daži atzīst Vienīgi Ticību, citi Vienīgi Labprātību, un vēl citi Vienīgi Darbus, jebšu viena no šīm lietām bez otras, un arī viena un otra kopā bez trešās, nav nekas.
— Fragments no E. Svedenborga "Īstās Kristīgās Reliģijas”