“.. jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem; bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” — Pētera 1. vēstule, 5:5–6.
“Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr.” — 1. Tes. 4:17
Pirmā pazemības pakāpe atbilst bērniņam garā, kas bērnišķīgā ticībā zina, ka ir drošībā pie Tēva Sirds.
Otrā pazemības pakāpe atbilst dēlu vai meitu stāvoklim. Šajā stāvoklī ir Dieva dēli un meitas, kas iet paklausības un sevis pārvarēšanas ceļu, atzīstot savas vājības, nespēku un nepastāvīgumu.
Trešā pazemības pakāpe atbilst līgavas mīlestībai garā; tā neko negrib sev — tā tikai izdala, labprātīgi uzņemas ciešanas un žēlastībā nes cilvēku vājības.
Mans miers lai ir ar jums!
Mani bērni, Es esmu jums teicis, ka Es atkal ar jums runāšu tad, kad jūsu mīlestība būs kļuvusi tāda, kāda tā ir līgavām. Es redzu, kā jūs atkal un atkal klūpat, attīstot sevī šo līgavas mīlestību. Bet tādēļ, ka savās sirdīs jūs tomēr ilgojaties pēc Manis, Es runāju ar jums. Es gribu palīdzēt jums tikt tālāk, lai jūs kļūtu pilnīgi viens ar Mani. Ir tik skaisti, ka Man ir bērni, kuriem Es drīkstu dot patvērumu un tos pasargāt, bērni, kas sevi uztic Man.
Taču Mani bērni arvien grib vēl kaut ko citu! Viņu mīlestība nav nesavtīga. Bērniņi grib, lai tos lolo un rūpējas par tiem. Es priecājos par saviem dēliem, kas ir Man paklausīgi. Man ir dēli un meitas, kas Manu gribu pazīst un tai seko. Es gribu jūs atpestīt no visa posta un ļaut nobriest pilnīgai mīlestībai jūsos. Jūs atzīstat, ka jūsu mīlestībā vēl trūkst tīrības, trūkst nesavtības. Jūs paļaujaties uz Maniem apsolījumiem, ka esat Manas Valstības mantinieki. Jūs visi gribat kļūt par Manas Valstības pavalstniekiem, jūs tiecaties iegūt to.
Šāda tiekšanās ir laba, taču vēl nav nesavtīga. Šāda mīlestība prasa un vēlas vēl kaut ko sev, tā pūlas patikt Man un tur baušļus tādēļ, ka vēlas iegūt Manu mantojumu. Man ir arī dēli un meitas, kuriem mantojums nav svarīgākais, kas kalpo visā pieticībā, atvērti un nodevušies Manai Dievišķajai Mīlestībai. Tās ir līgavu dvēseles; kāda ir viņu svētlaimība? Viņas grib sevi izdāvināt līgavainim, grib kļūt viens ar līgavaini. Tīrā garīgā līgavas mīlestība grib tikai Mani. Es uzņemu to svētajā Jeruzalemē.
Šī tīrākā mīlestība netiek jums dāvināta viegli, te jums ir jāpieliek klāt kas no sevis. Šī tīrākā mīlestība dzimst no dziļākās pazemības, pazemībā tā attīstās un drīkst iepazīt Patiesību.
Kas ir Patiesība? Patiesība esmu Es pats, Jēzus Kristus! Lai iepazītu Mani, ir vajadzīga pazemība. Ja jūs Mani mīlat, jūs atrodat patiesību paši sevī, un spējat iepazīt sevi visā jūsu kritušajā, sevišķi augstprātībā, ko esat mantojuši no sātana. Augstprātībai ir jātiek upurētai Man, lai jūs nokāptu pazemības dzīlēs. Jūs esat brīvi, Es jūs nespiežu. Katrs no jums drīkst būt tāds, kāds viņš grib būt. Jūs varat justies laimīgi kā bērniņi, jūs drīkstat sasniegt dēlu un meitu pakāpi, jūs varat arī nonākt līdz līgavas dvēseles sirds stāvoklim.
Jau bērnības stāvoklis dvēselei ir zināma Debesu pakāpe. Debesīs ir dažādas sfēras. Dēli un meitas, kas manto valstību, drīkst līdzi valdīt garīgajās pasaulēs. Tie, kas drīkst piedalīties “debesīs uzraušanā” (1. Tes. 4:17) un ir klāt, Man atkal atnākot; tie būvēs ar Mani mīlestībā un taisnībā Tūkstošgadu valstību; tie ir pārvarētāji, tie ir jaunās Zemes pilsoņi. Tos Es nolikšu pār lielumu. Es esmu tas talants, kam jūsos ir jāaug un jātiek palielinātam, kamēr jūs būsiet nobrieduši jūsu nākamajiem uzdevumiem un būsiet sasnieguši to mīlestības pakāpi, kas atbilst šiem uzdevumiem.
Manai līgavas draudzei ir šī tīrā, nesavtīgā mīlestība. Tās ir dvēseles, kas ir kļuvušas viens ar Mani un kalpo Man Manā Debesu valstībā. Viņas piedzīvo vienu svētlaimību pēc otras, jo tās sevī nes Mani. Kad Es no šīm līgavu dvēselēm, kas Man kalpo uz Zemes, nedaudz atraujos — kaut arī tikai to sajūtās, tad tās neatlaižas lūgšanās, kamēr tās atkal atpūšas Manī. Es taču esmu tām tikai šķietami tāls un ļauju tā notikt tikai tādēļ, lai viņas Mani gaidītu ar vēl lielākām ilgām un iemīlētu vēl dziļāk sirdī. Šādas siržu attiecības ir neizsakāmi laimīgas. Līgavu dvēseles pastāvīgi zina Manu Gribu, jo tās ir iespiedušās Manā Dievišķajā Mīlestībā. Tādēļ tās seko tikai Manai, un nevienai citai gribai.
Taču dēliem un meitām ir jājautā Mana Griba, lai to uzzinātu un tai sekotu. Ļaujiet Manam Svētajam Garam jūs pamācīt, lai jūs grūtos laikos nenonāktu sātana valgos.
Manas Tēva Sirds vēlēšanās ir tāda, lai jūs visi kļūtu par līgavu dvēselēm. Pārbaudiet, cik tālu jūs garīgi esat attīstījušies! Vai jūs vēl aizstāvaties, kad pār jums nāk ciešanas? Vai tad jūs pārņem šaubas par Manu Mīlestību un Labumu? Ikvienam no jums būs jāiztur smagi pārbaudījumi, lai tiktu sapurināta dvēsele un tā neapstātos pašreizējā attīstības pakāpē. Pārbaudiet, vai tad, kad kāds vājāks brālis pēc kļūdīšanās tiek līdzcilvēku apsmiets un nosodīts, jūs patiešām jūtat līdzi tā, it kā apsmietais būtu jūs pats? Kā izturas jūsu mīlestība? Vai jūsu prātu neietekmē sātans, kad jūs spriežat — tagad šim cilvēkam ir jāizēd tas, ko viņš pats sev ir savārījis; mēs viņu savā draudzē vairs nevaram paciest. Kas Mani mīl, tas ir žēlsirdīgs pret kritušu dvēseli un mīloši paceļ to. Redziet, tā rīkoties spēj tikai tīrākā mīlestība. Līgavas dvēsele vairs nekrīt, jo viņā esmu augšāmcēlies Es, Es esmu kļuvis viens ar viņu. Līgavas dvēsele apžēlojas par visām būtnēm.
Pazemībā mīt tīrība, lēnprātība un apžēlošanās. Pazemīga ir dvēsele, kurā ir pamodusies Mana Kristus dzīve. Tā atklāj tīrību, lēnprātību, žēlsirdību. Joprojām Es saucu — “nāciet pie Manis visi, kas esat apbēdināti un apgrūtināti! Es gribu jūs atvieglot! Uzņemiet Manu jūgu un mācieties no Manis — Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.” Manējiem ir Man jāseko gan dzīves veidā, gan rīcībā.
Lūdziet, lai Es svētu un stiprinu jūs pūlēs uzņemt Manu Gaismu un to izstarot tālāk visā pazemībā. Kas ir pazemīgs, tas ir arī paklausīgs. Kā Cilvēka Dēls Jēzus Es biju paklausīgs līdz Krusta nāvei. Vai jūs esat paklausīgi vai arī jūsu dvēsele saceļas pret zināmiem notikumiem, kuriem Es ļauju notikt? Viss, ko Es pielaižu, kalpo jūsu patiesības atziņas attīstībai. Kas ir nonācis līdz Patiesības atziņai, tas nebaidās vairs ne no kādām ciešanām, tas ir izaudzis tām pāri. Tāds zina noteikti, ka visas ciešanas nes savus augļus. Viņš priecājas, ja drīkst tikt nogatavināts no otrās uz trešo pazemības pakāpi. Patiesību jeb Mani jūs varat sevī nest tikai tad, ja jebkādai Manai vadībai jūs sakāt — jā, Tēvs, Tavs prāts lai notiek!, un tad arī sekojat Manai Gribai. Līgavas dvēsele priecājas, kad tā atrodas grūtībās. Bērni no tām baidās, tie baidās no grūtībām. Dēli un meitas atzīst ciešanu svētību, taču, kamēr viņi kļūst par pārvarētājiem, ir vajadzīgs vēl daudz pūļu. Līgavas dvēsele aiz visa notiekošā redz Manu Mīlestību, Mani pašu. Es gribētu vadīt jūs uz pilnīgu mīlestību, uz dvēseles līgavas stāvokli.
Jūsu dvēseliskajai domāšanai ir jāpāraug garīgajā domāšanā, un dziļā pazemībā jums ir jāieplūst Manā Dievišķajā domāšanā. Jūs taču jau tagad nedzīvojat vairs pēc miesas. Kas te ir jāsaprot ar vārdu miesa? Tās ir dvēseles kārības! Tās jūs varat pārvarēt savienībā ar Mani, ja jūs atrodaties pazemības otrajā pakāpē, jo tad jūs atzīstiet patiesību, jūs atzīstat sevī kritušo, tikai jūs neiestrēgstat tajā, jo pār jums valda Mana Žēlastība. Tā jūsos izsauc stipras ilgas, tā stiprina jūsu ticību pilnīgai atpestīšanai, un jūs nedzīvojat vairs pēc miesas, bet pēc gara. Šāda garīgošanās ir dvēseles iekšējā pārveidošanās. Dvēsele iekšēji saistās ar garu un caur to drīkst augt sirds stāvoklī, kas saucas dvēseles līgavas stāvoklis, tīrākās mīlestības stāvoklis. Par to rūpējos Es, jūsu Debesu Tēvs. Jums ir vajadzīga tikai labprātība. Ja šāda pārvērtība nav notikusi, jūs nevarat tikt paņemti Debesīs (Entrueckung). Es esmu jums apsolījis, ka jūs tiksiet “uzrauti” jeb paņemti Debesīs. Jā gan, tikai — jums tas ir jāgrib. Jūs nedrīkstat garīgi apstāties. Jūsu dvēsele būs tik ilgi nemierīga, līdz jūs drīkstēsiet atpūsties Manī. Maniem dēliem un meitām, kas savu siržu klusumā jau nes daudz gaismas, Es pieļauju šāda nemiera nolaišanos viņu klusajās stundās, pārbaudījumos, slimību laikā. Tas viņus nogatavina līgavas mīlestībai. Jums nav jārūpējas par to, vai tiksiet “uzrauti” Debesīs. Ja jūs to gribēsiet, tas notiks.
“Debesīs uzraušana” ir pārvērtība — pārvērtība no kritušās būtnes uz garīgo dzīvību. Jūs taču zināt – dvēsele, kas dzīvo pēc miesas, ir nedzīva jeb mirusi. Un arī tad, ja tai pieder viss, ko tās sirds iekāro, tā tomēr ir garīgi mirusi. Kad Es biju Cilvēka Dēls uz Zemes, Mani kārdināja sātans. Viņš solīja Man dot visu, ja Es viņa priekšā mestos ceļos un viņu pielūgtu. Taču Es zināju, ka kopā ar matēriju sātans dod arī sagandēšanu, dvēseles garīgo nāvi. Es zināju savu uzdevumu. Tādēļ Es teicu — Es esmu Ceļš bērniem, uz kuru tie ir jāvedina, Es esmu Patiesība — dēliem un meitām, kas ir sasnieguši pazemības otro pakāpi, Es esmu Dzīvība līgavu dvēselēm, kas atrodas pazemības trešajā pakāpē.
Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Bet kur aizķeras jūsu skatiens? Kādēļ jūs lūkojaties uz pārejošo, kas jūs nomāc un nomoka un jūs atkal nonākat šaubās? Vērsiet savu skatus uz Mani! Vienmēr atveriet savas sirdis Man! Es taču pazīstu jūsu kļūdas, jūsu kritušo! Kādēļ Es, Mūžīgais Dievs, esmu kļuvis par Cilvēku? Taču ne tādēļ, ka Es nebūtu zinājis, kādas ciešanas ir jāiztur miesai? Es brīvprātīgi uzņēmos tās izdzīvot. Es kļuvu par cilvēku, lai nodzīvotu jums priekšā paraugdzīvi, lai rādītu jums paraugu. Jūsu dēļ Es esmu to izdzīvojis, lai jūs varētu nākt pie Manis ar visu jūsu kritušo. Tādēļ Es uzņēmu miesu un staigāju pa jūsu Zemi un tur kā Cilvēka Dēls mācījos pazemību un paklausību. Kas Mani mīl, seko Man paklausībā un pazemībā. Ejiet šauro pašaizliedzības un sevis pārvarēšanas ceļu, kļūstiet līgavu dvēseles! Jau Zemes mīlestība priecājas, ja tā drīkst savienoties kā līgava un līgavainis. Katra vīra un katras sievas augstākā dabiskā vēlēšanās ir savienoties, taču daudz augstāku svētlaimību dvēselei sniedz savienošanās garīgajā. Tādēļ lai jūsu ilgas ir vērstas uz garīgo Dzimteni, no kuras jūs esat izgājuši.
Jo vairāk jūsos pamostas līgavas mīlestība, jo vairāk jūs jūtat, ka uz Zemes esat svešinieki. Jūs, kā svešinieki, savu līdzcilvēku nesaprasti, ejat savus ceļus, bieži Mana Vārda dēļ pat apsmieti. Un tomēr savās sirdī jūs nesat Lielāko — Mani un Manu svētlaimību, tīrāko mīlestību! Tikai pazemīgais spēj aptvert, ka Dievs ir Mīlestība, jebkurš cits atkal un atkal par to šaubīsies. Ejiet labprātīgi caur pazemības ieleju! Priecājieties par katru pārbaudījumu uz pazemības ceļa, jo ikviens pārbaudījums nes līdzi savus augļus, kas jūsos nogatavojas. Turieties pie Mana Vārda – Es esmu nācis grēciniekus darīt svētlaimīgus. Es daru garīgu jūsu kritušo, Es pārvēršu to par tīrāko Mīlestību, par Manu attēlu. Visas Manas ilgas ir, lai jūs būtu ar Mani. Es jūs nepametīšu! Un jūsu ilgām pēc Manis ir jābūt tik lielām, tik iekšējām, lai jūs savās sirdīs varētu Mani piedzīvot un ar Mani pilnīgi savienoties. Šāda žēlastība jums pieder jau šeit. Un, kad jūs noliksiet savu miesas tērpu, šo būšanu ar Mani kopā jūs drīkstēsiet paturēt.
Ir pamatlikums — kāda ir jūsu iekšiene, kā ir veidota jūsu sirds un mīlestība, atbilstoši tāda pati ir jūsu sfēra garīgajā pasaulē un nekāda citāda. Kas jau šeit jūt un izdzīvo līgavas mīlestību, tas ir jau pārveidots — un, kad es viņu saucu mājup, tas ir jau pārveidots, kad Es viņu “uzrauju Debesīs”. Tātad tam ir jābūt jūsos jau pirms tam. “Debessbraukšna” jums ir jāpiedzīvo tagad un jau šajā pasaulē! Kopā ar Mani jūs esat Krustā sisti, miruši, aprakti, augšām cēlušies un Debesīs uzbraukuši. Es jūsos pamodinu līgavas mīlestību, kas palīdz jums panest visas Zemes ciešanas, to dēļ nenonākot šaubās, jo jūs esat Mani — Mūžīgo Mīlestību — sevī atzinuši. Āmen.
Johanna Hentschel, 17.05.1964, Stuttgart, Nr. 121
*
Mani dēli un meitas! Nemaldiniet sevi! Ļoti drīz nāk smagi laiki. Izmantojiet vēl Žēlastības laiku! Satveriet ticībā Manu palīdzību un atbrīvojieties no visām saistībām! Atrodiet laiku lūgšanai un kļūstiet sirdīs klusi. Es došu jums gaismu, ja jūs Man to lūgsiet un arī spēku Man pazemīgi paklausīt. Jums nav jābaidās no nākamiem notikumiem. Spiedieties pie Mīlestības Spēka, kas esmu Es. Tad jūs vairs nekritīsiet, jo jūsos esmu augšāmcēlies Es, jūsu Jēzus Kristus. Lai jūsu skatiens brīvi un mīloši ir vērsts uz Mani. Atnesiet Man visu, kas jūs nomāc. Ja jūs māc rūpes, tad tā ir zīme, ka jūs vēl brīvi nedusat Manī, ka jūsu mīlestība nav vēl tīra, ka jūs vēl neesat nokāpušu visdziļākajā pazemībā.
Kā trūkumā izlīdzas mīloši cilvēki? Ko dara saviem bērniem jau zemes tēvs? Bet ko jūsu labā veiks Mana Mīlestība — jūsu Radītāja un Debesu Tēva Mīlestība, to jūs spēsiet aptvert tikai tad, kad jūs ar Mani būsiet kļuvuši viens. Ja jūs sevī esat atraduši Mani, tad jūs varat dzīvot bez bailēm un raizēm, jo tad jūs esat kļuvuši brīvi no miesas un dvēseles kārībām. Tagad pārdomājiet sevī, kādas kārības vēl jūs moka. Es gribu šajā jautājumā jums dot gaismu un jums palīdzēt tās pārvarēt. Jūs esat Man mīļi. Es jūs nepametīšu! Tad, kad Es gribēšu, Es atkal runāšu ar jums. Es aplaimoju jūs, lai jūs jau tagad būtu svētlaimīgi un aiz mīlestības pret Mani spētu panest ciešanas patiesā pazemībā, jo tagad jūs varētu jau atzīt, ka visas ciešanas nes Debešķīgu garīgo augli. Tad tu, mīļā dvēsele, (Chr.W.) vairs nesērosi. Es dodu gaismu tev tavā dzīves ceļā, Es dodu jums visiem gaismu, nenorobežojiet sevi no tās! Nepiekaliet savu skatu laicīgajam, bet ar gara acīm skatieties uz Manu mūžīgo vadību. Tad jūs mierīgi varēsiet soļot pāri Gala laika skorpioniem un visu veidu mošķiem. Tie nespēs jums neko nodarīt, jo jūs sevī nesat Mani, jūsu Jēzu Kristu. Āmen.
*
Mana motivācija ir Mīlestība un jums būtu tā savstarpēji jāizdzīvo
Mana Griba ir tāda, lai jūs arvien ciešāk sanāktu kopā, un katrs dzimstošajā draudzes (sabiedrības) dzīvē ienāktu ar savām gara dāvanām. Taipat laikā neviens lai neskatās uz citu no sava personīgā viedokļa un lai ne no viena nesagaida kādu labumu. Jo jūs zināt, ka viss šādi sagaidāmais Man jums ir jāatņem.
Motivācijai (kustībai), kuras dēļ jūs sanākat kopā un cits citu kā tuvākos “aptaustāt”, daudz lielākā mērā ir jābūt tuvākmīlestībai. Un šajā mīlestībā Es savedīšu jūs kopā. Un ievērojiet – tikai tas, kas ir cēlies no mīlestības, ir paliekošs un eksistē. Viss cits, kā nācis no cilvēka, zudīs, un šādā formā tam nav pastāvības.
Tātad ne no sevis pašiem jums būtu jānāk kopā, bet šo impulsu vajag dot Mīlestībai, lai varētu izvērsties Mana Svētība, jo jūs mēģināt sekot Manai Gribai. Tā pirms katras tikšanās, katrā tikšanās reizē un pēc tās caur patiesu pazemību jūsos ir šis impulss. Jo tas, kas ilgojas pēc dziedinājuma un svētīšanas, lai neskatās vairs uz cilvēkiem, bet gan uz To, kas viņā dzīvo un viņā runā.
Sanāciet kopā un apzinieties, ka jums ir vājības, un ka tās ir ikvienam. Jūs esat doti cits citam, lai kopā ar Mani tās pārvarētu, uzticoties Man, jūsu Tēvam Jēzum Kristum. Es vedīšu jūs ārā no jūsu vecās Zemes, no kuras jūs nekādi nevarēsiet atbrīvoties bez tuvākmīlestības, bez tuvākā.
Lai neviens neiedomājas esam gudrāks vai apveltīts ar lielākām tiesībām kā citi; ne arī, ka kāds būtu jau Debesīs uzcelts, jo tur jums visiem ir līdzīgas tiesības uz Mani. Vai! tiem, kuri sevi uzskata par gudriem vai savās acīs ir sapratnes pilni, kā arī tiem, kas savus pārbaudījumus dzen prom kā ļaunu smaku.
Nepaļaujieties tikai uz sevi pašiem un nepalieciet vientulībā, it kā jūs būtu jau taisnie, bet atkal un atkal sanāciet kopā vienā vietā un kopīgi centieties pēc tā, kas ir derīgs jūsu sabiedrībai. Tāda ir Mana Griba jums un to jūs varat izlasīt arī Evanģēlijos. Svētīts ir tas, kas to praktizē, un nākamajam gadam — kas arī kļūdīdamies, atkal mēģinās tā, lai tuvākmīlestība nāktu no mīlestības uz Dievu.
Mīlestība nav tikai jūtas. Tā, Mani bērni, jūs nedrīkstat Mani ierobežot! Skatieties uz Manām rokām, uz Manām kājām! Un jūs sapratīsiet, kā dzīvo mīlestība un kā no tās viss esošais atvasina savu būtību. Āmen. Jūsu Tēvs Jēzus. Āmen.
20.10.08. RJ