Redzi, Es esmu noskumis, redzot, ka ik stundas tūkstoši un tūkstošreiz tūkstoši novīst un nomirst! Ak, kaut jel Es viņiem varētu palīdzēt! Vai tas nav bēdīgi, ja Visspēcīgais nevar palīdzēt?!
Tu Man jautā, kā gan tas ir iespējams. Jā gan, Es tev saku, tas ir ļoti iespējams! Redzi, visi Mani radījumi turas pie Manas varas, bet Mani bērni turas pie Manas mīlestības! — Mana vara pavēl, un tas notiek, bet Mana mīlestība tikai vēlas un pavēl brīvajiem bērniem visā laipnībā, bet brīvie bērni aizbāž savas ausis un arī negrib lūkoties sava Tēva vaigā. Tātad, tāpēc ka viņi ir brīvi — tādi paši, kāds Es esmu — Es viņiem nevaru palīdzēt, ja viņi to nevēlas, jo Mana vara sniedzas visam pāri, bet Mana griba ir padevīga Maniem bērniem.
Bet to lai ikviens stingri ievēro: Es esmu jūsu Tēvs, bet esmu arī jūsu Dievs, un, izņemot Mani, cita Dieva nav. Vai jūs Mani vēlaties kā Tēvu vai kā Dievu? — Jūsu darbi Man dos noteikto atbildi.
Tāpēc ievērojiet: mīlestība mājo tikai Tēvā un saucas Dēls. Kas to nonicina, tas kritīs varenās Dievības rokās, un tam uz mūžīgiem laikiem tiks laupīta brīvība, un tam par daļu kļūs nāve, jo Dievība mājo arī ellē, bet Tēvs mājo tikai debesīs. Dievs visu kārto pēc Savas varas, bet žēlastība un mūžīgā dzīvība ir tikai Tēvā un saucas Dēls. Dievība visu nonāvē, bet Dēlam jeb mīlestībai Manī ir dzīvība, Viņš dod dzīvību un dara dzīvu.
Visu šo saka labais Saimnieks un taupīgais Tēvs visiem Saviem bērniem, lai tie labotos, lai reiz saņemtu to mantojumu, ko Es viņiem no mūžības tik uzticami esmu sagatavojis un uzglabājis. ..
Bērniem saki, lai viņi gan par Mani nezobojas, bet lai viņi to ņem nopietni! Saki viņiem, ka Es vispār neesmu nekāds jokdaris, ne arī kādus jokus protu, jo Mans nodoms ir nopietns ar visiem — lieliem un maziem, jauniem un veciem, vīriešiem un sievietēm. Pie Manis nekādu izņēmumu nav.
Jo, redzi, Savus radījumus, kuri nekam neder, Es acumirklī nopostu un viņus iznīcinu uz mūžību; bet Maniem bērniem Man ir arī liels daudzums sodību, un nepaklausīgos Es gribu pārmācīt līdz pat viņu pēdējam asins pilienam, un tad viņi droši vien atzīs, ka Es esmu vismaz nama Kungs, ja jau viņi negrib atzīt Mani par mīlētāju, svēto Tēvu.
Bet vai tiem, kas Manas tēvišķās pārmācības neatzīst un aplami iztulko! Es vēlreiz saku: vai viņiem! Tos Tēvs atstums un tad viņiem būs darīšana ar viņu mūžam nepielūdzamo Dievu. Āmen.
— No J. Lorbera “Dieva Namturības”