Kafija ir tālu vissliktākais, ko cilvēks no augu valsts ir izvēlējies savai baudai. Šis auglis uz zemes ir radīts tikai zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem un tamlīdzīgiem dzīvniekiem, lai tos uzmundrinātu un padarītu viņu nervus stiprus. Bet pie cilvēkiem, kas to bauda, šī lupīna iedarbojas pavisam pretēji.
Šādiem cilvēkiem tā sevišķi sabojā asinis, sakarsē ģenitālijas, un, ja pēc tā nevar sagaidīt tūlītēju apmierinājumu, tad no tā veidojas pilnīgs nosusinājums juteklīgajās cilvēka miesas daļās.
Tā kā tas dvēselei rada lielu apgrūtinājumu, tad ar šādu, tikai lielajiem lopiem noteikto dvēselisko spēju, atmodināšanu no miesas dvēsele kļūs nogurusi, kūtra, gausa, nevīžīga, bieži drūma, īgna un bēdīga. Es jums saku: tase vircas, pārsaldināta ar cukuru, cilvēka ķermenim būtu daudz veselīgāka, nekā šīs rupjās dzīvnieku barības brūnā uguns zupa.
Es jums īsi parādīju kafijas nekrietnību tāpēc, ka tikai Es pārāk labi redzu un zinu, cik ļoti cilvēce — īpaši sievišķais dzimums — turas pie šīs ēzeļbarības; bet tās dabā nav nekas nekrietnāks, kā tieši šī dzēriena garša! Un cilvēka miesu — īpaši sievišķo — nekas nedara dziedējošos ārstniecības līdzekļus neuztverošāku, kā tieši kafija. Tāpēc īpaši slimības laikā, un proti, ārstējoties ar saules homeopātiskajiem līdzekļiem, visrūpīgāk jāizvairās no šī dzēriena lietošanas, jo pretējā gadījumā ārstēšanās līdzekļi nevar iedarboties tā kā cerēts.
Ja kāds būtu ieņēmis kādu indi, bet pirms tam būtu bijis kārtīs kafijas dzērājs, un pēc tam izdzertu kārtīgu kafijas porciju, indes iedarbība tiktu izbeigta.
Bet ja kafija spēj nonāvēt stipro indes iedarbību, ja tā nav pārāk intensīva, cik gan vairāk tā iznīcinās maigo, dvēseliski specifisko saules staru homeopātisko medikamentu darbību! Tāpēc būtu uzmanīgi jāsargās no šāda dzēriena, kas savā ziņā vēl stiprāk kā pazīstamais opijs kavē cēlo un tīro medikamentu iedarbību.
— No J. Lorbera atklāsmēm