Līdz Manīm nonāk jūsu garīgais prieks, kad jūs atceraties to Svētīto Nakti, kad Vārds kļuva par Cilvēku, lai dzīvotu starp jums. — Ja jūs apskausieties brāļu mīlestībā un izliesiet savu maigumu pret bērniem, kurus Es jums esmu uzticējis, jūs sajutīsiet Pilnīgo Mīlestību, kuru jums sūta Tēvs. Es atveru Savu Bagātību Krātuvi un no tās ņemu to, kas cilvēcei nesīs Gaismu un Mieru.
Es vēlētos, lai visi sajustu Manu Klātbūtni. Kaut cilvēki vismaz šajās atceres dienās mācētu darīt jūtīgas un garīgākas savas sirdis, tad viņi atrastu Mani jebkurā vietā, jebkura radījuma Ceļā, visās mājās, visās vietās, kur mīt sāpes. Bet vēl Man ir jāgaida, vēl ne visi prot Mani sajust savās sirdīs. Taču katra Sava bērna Ceļā Es nolieku Mīlestības Dāvanu.
Es varu komunicēt ar cilvēkiem bezgalīgā veidu skaitā. Ja ar jums Es runāju ar starpnieku balss palīdzību, tad ar citiem Es runāju viņu apziņā.
Dienā, kad cilvēce piemin Rītausmu, kurā Mesija Bērns iesāka Savas Zemes gaitas, Es vēlos, lai visa cilvēce sajustu Manu Garīgo Klātbūtni. Es gribu, lai bērni priecātos Manī, lai jaunatne apstātos uz kādu mirkli un atcerētos, ka Es kļuvu par Cilvēku Mīlestības dēļ, lai jūs glābtu. Es gribu, lai sirmgalvji izlietu savas asaras, pārdomājot šīs Mācības un, atcerēdamies savas bērnības labās dienas, sajustu Mieru.
Prieks mijas ar skumjām, kad jūs atceraties savas mātes rūpes, kad viņa jūs šūpoja, kad atceraties savu vecāku mīlestību un glāstus, laimīgo, bet īso bērnību un vēlāk visu to, ko pasaulē esat zaudējuši — vecākus, bērnību, priekus, nevainību.
Jums būs jāatceras, kā ir sasalušas daudzas sirdis mīlestībai pret Mani un pret savējiem pasaulē.
Lūdziet šobrīd, mīļā tauta, un Es likšu tiem, kas jūs ir aizmirsuši, jūs atcerēties, tiem, kas ir aizlidojuši uz Garīgo Pasauli, Es likšu tuvoties jūsu sirdīm, lai šajā Mīlestības dienā visi būtu vienoti.
— Patiesās Dzīvības Grāmata 299:2–9